Riteņbraukšana kļūst arvien populārāka arī Latvijā, īpaši pandēmijas laikā,  kad cilvēki meklē iespējas, lai neizmantotu sabiedrisko transportu. Bet vai riteņbraukšana nav risks vīriešu neauglībai, erektīlajai funkcijai? Stāsta Klīnikas EGV urologs andrologs dr. Jānis Jukonis.

Uzturēt ķermeni labā fiziskā formā ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai palīdzētu savam organismam. Sportošana var samazināt kardiovaskulāro slimību risku, uzlabot dzīves kvalitāti, palielināt dzīvildzi. Riteņbraukšana ir veselīga nodarbe, kas ir saudzīga locītavām un var kalpot kā laba alternatīva dīvānā sēdēšanai mājās. 

Riteņbraukšana vīriešiem pārsvarā asociējās ar patīkamām sajūtām - brīvā laika pavadīšana svaigā gaisā, bet nereti arī ar spiedošu sajūtu starpenes rajonā, samazinātu jutību sēklinieka apvidū, dažreiz- traumām sēklinieku apvidū. “Palielināts spiediens sēkliniekiem, cieši pieguļošs apģērbs, paaugstināta temperatūra var būt riska faktori, kas ietekmē vīrieša reproduktīvo funkciju,” atzīst urologs Jānis Jukonis.

Zinātniskajā literatūra ir apkopoti vairāki pētījumi par riteņbraukšanu un vīriešu reproduktīvo veselību. Plašs pētījums tika veikts Amerikas Savienotajās valstīs, apkopjot datus par Bostonas apvidus riteņbraucējiem. Tika pētītas sakarības starp spermas parametriem un pavadīto laiku, braucot ar velosipēdu. Šajā pētījumā analizēti būtiski parametri, kas var iespaidot vīriešu auglību - spermas mobilitāte (kustīgie spermatozoīdi), spermatozoīdu densitāte (skaits mililitrā), spermas morfoloģija (normālo spermatozoīdu skaits). Svarīgi, ka tika analizēti dati par cilvēkiem ar dažādu dzīves stilu – gan tiem, kas regulāri nodarbojas ar riteņbraukšanu, gan tiem, kuri ikdienā ar to nenodarbojas. Tika novērots, ka vīrieši, kas brauca ar velosipēdu vairāk nekā piecas stundas nedēļā, bija ar sliktākiem spermas koncentrācijas rādītājiem. 

Spānijā apkopotas triatlonistu spermas analīzes un secināts, ka spermas kvalitāte pasliktinājās tieši gadījumos, kad sportisti veica riteņbraukšanas treniņus, bet tie nemainījās, kad tika notika treniņi skriešanā, peldēšanas laikā.

Vēl viens riteņbraukšanas negatīvais aspekts – erektīlas disfunkcijas risks. Pastāvīgs spiediens no velosipēda sēdekļa uz starpeni var bojāt nervus, saspiest pievadošās artērijas. Tas sākotnēji var veicināt nejutību dzimumloceklī un var rezultēties ar erektīlu disfunkciju. Pareiza sēdekļa izveide var mazināt erektīlās disfunkcijas risku. Sēdekļi ar platāku virsmu mazina risku reducētai asins pieplūdei dzimumloceklī. Arī sēdekļa un stūres savstarpējā augstuma attiecība var iespaidot spiedienu uz starpeni. Riteņbraucējiem, kuriem stūre ir vienādā vai zemākā līmenī ar velosipēda sēdekli,  ir mazāks erektīlās disfunkcijas risks.

"Fiziskās aktivitātes ir būtisks faktors veselīgam dzīvesveidam. Tomēr ieteicams  ieturēt mērenību - braukt ar velosipēdu fiziskās sagatavotības robežās un izvēlēties ergonomiski pareizu velosipēdu, nekaitējot savai veselībai," norāda ārsts.