Skaisti sniegotā ziema kombinācijā ar pandēmijas ierobežojumiem liek iedzīvotājiem daudz vairāk laika pavadīt ārā. Līdzīgi kā vasarā āda var apdegt, arī bargs aukstums var atstāt nopietnas sekas ne vien ādai, bet visam organismam, brīdina dermatologs Raimonds Karls, "Derma Clinic Riga" vadītājs.

Aukstā laikā ķermenis daudz intensīvāk atdod siltumu, no atklātām ķermeņa daļām siltuma izstarošana notiek ar mitruma palīdzību – no ādas virsmas izgaro mitrums, kas atrodas ādas šūnās. Tāpēc, pirmais, ko visbiežāk novērojam, aukstā laikā – āda kļūst sausāka.

"Bargai ziemai, kāda ir šogad, var būt vairākas iedarbības: pirmkārt, atklātās ķermeņa daļas var atdzist, otra, jau bīstamāka, ir apsaldējuma veidošanās. Treškārt, līdzīgi kā vasarā ķermenis var pārkarst, aukstā laikā var iestāties hipotermija, kad organisms atdod tik daudz siltuma, ka samazinās tā temperatūra. Šis ir smags stāvoklis un bieži vien jau nepieciešama intensīvās terapijas palīdzība," uzsver dermatologs.

Visātrāk aukstums iedarbojas uz roku un kāju pirkstiem, ausīm, zodu, vaigiem. Šīs ķermeņa daļas visbiežāk arī tiek apsaldētas. Aukstuma iedarbībai pakļautās ķermeņa vietas sākumā kļūst bālas, jo notiek asinsvadu spazma t.i. organisms cenšas šajās vietās "noslēgt apkuri", lai taupītu siltumu. Parādoties bālumam, parādās arī izmaiņas jušanā – āda kļūst durstoša, kniebjoša, bet ar laiku, turpinoties aukstuma iedarbībai, šie nervu impulsi vairāk nenonāk un āda kļūst nejūtīga.

Ja aukstuma iedarbība turpinās, āda kļūst cieta, nejūtīga un, dažkārt, vaskveidīga (iespiežot ādā, iespiedums saglabājas, līdzīgi vaskam). Tas nozīmē, ka šajās vietās veidosies īsts apsaldējums, kuram pēc laika parādīsies bāli zila nokrāsa, jo ir ievērojami traucēta asinsrite. Šī vieta būs ilgstoši nejūtīga un 24 līdz 48 stundu laikā var vedoties tulznas, kuras pēc tam nomainīsies ar atmirušiem audiem – veidosies nekroze. Ja šis ādas laukums ir neliels, tas atdalīsies un uz ādas var palikt rētas, bet sliktākajā gadījumā, ja tās ir ekstremitātes (visbiežāk apakšējās), var attīstīties gangrēna, kas rezultējas ar kāju pirkstu vai pēdas amputāciju.

"Pēc aukstuma iedarbības bieži mēdz parādīties tā saucamās atlieku parādības, it īpaši uz rokām var būt nagu izmaiņas, ap nagiem var veidoties iekaisīgs process – paranihijs, smagākos gadījumos, ja pirkstu gali ir apsaldēti, nagi var noiet vispār nost," stāsta speciālists.

Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ir dažādas citas saslimšanas, tostarp, cilvēkiem ar noslieci uz pastiprinātu svīšanu – hiperhidrozi, cukura diabēta pacientiem, kuriem jau no diabēta var būt izmanītas jušanas sajūtas un līdz ar to aukstuma iedarbība nav tik labi sajūtama, cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem – venozo mazspēju vai artēriju nepietiekamību, cilvēkiem, kas zaudējuši daudz šķidruma vai neuzņem pietiekami šķidrumu. Alkohola lietošana samazina ‘brīdinājuma signālu’ saņemšanu. Alkohola iedarbībā paplašinās asinsvadi, bet no otras – tas rada viltus sildošu sajūtu, kas var būt bīstami ilgstoši uzturoties salā.

Kad jārīkojas nekavējoties?

Autors: atra_palidziba

Stāvokļi, kad nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība: ja kādā ķermeņa daļā pēc sasildīšanas ir sāpes, veidojas pietūkums, ļoti košs apsārtums (bālums nomainījies uz apsārtumu), ja šajās virsmās parādās mitrošana, ja minētos simptomus papildina drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vēl dzīvībai bīstamāka ir visa ķermeņa atdzišana – hipotermiju, par ko liecina koordinācijas traucējumi, apjukums, drebuļi.

"Ja cilvēkam jau ir kāda ādas saslimšana – atopiskais dermatīts, psoriāze, sejas ādas rozācija,  aukstuma iedarbība var pasliktināt pamatslimības gaitu, bet tajā pašā laikā, lai arī cik tas nebūtu paradoksāli, šīm pašām slimībām, ja nav apsaldējuma, bet ir iestājies auksts, sauss laiks, tad stāvoklis pat uzlabojas," stāsta ārsts.

Kā rīkoties, lai izvairītos no apsaldēšanās?

Autors: ziemas_drebes

Pamatpostulāts ir silts un viegls apģērbs atbilstoši aktivitātēm – sports vai lēna pastaiga. Tas nedrīkst būt apspiests (cimdi, apavi), lai neveicinātu asinsrites traucējumus. Apģērbam jābūt pieguļošam un no vairākiem slāņiem: apakšējais slānis – mūsdienīgs sintētiskais audums, kas savāc ķermeņa mitrumu, otrs slānis – vilnas apģērbs, kas palīdz saturēt siltumu, bet ārējais slānis – vēja necaurlaidīgs. Obligāti jānovērš slapjš apģērbs! Sejas pasargāšanai bargā salā – šalle vai kāds cits vairogs, ja nav ādas saslimšanas, var izmantot taukainākus krēmus.

"Esam pieraduši pie mērenām ziemām un bieži aizmirstam par galvas segas nozīmi. Matainajai daļai un ausīm aukstā laikā jābūt aizsegtiem. Tāpat kā vasarā saules iedarbībā, arī salā mati var kļūt trausli, var saasināties seborejiskais dermatīts jeb ādas iekaisums, galvas matainās daļas psoriāze, un, sliktākajā gadījumā, galvas atdzišana var rezultēties ar reaktīvu meningītu vai  meningoencefalītu, kas nozīmē invaliditāti uz mūžu," brīdina speciālists.

Biežākās pieļautās kļūdas un ieteikumi rīcībai

Autors: nemazgat_rokas_karsta_udeni

Nekādā gadījumā nedrīkst berzēt aukstuma skarto vietu ar sniegtu! Sniega kristāli, it īpaši bargā salā, ir asi un rada papildus traumatizāciju, kas var ilgtermiņā bojātajā ādā radīt sekundāru infekciju. Ieteikums – šalle, cimdi vai jebkāds apģērbs un pēc iespējas ātrāk nokļūt siltumā – auto vai jebkura telpa.

Vēl viena kļūda, kuru bieži pieļauj – atgriežoties siltumā, nedrīkst nosalušo ekstremitāti ievietot tekošā karstā ūdenī! Ūdens temperatūrai ir jābūt istabas temperatūrai un ļoti lēni var šo temperatūru kāpināt. Ja runājam par vispārēju ķermeņa temperatūras atdzišanu, tad pretēji – silta vanna vai duša ir labs risinājums.