Skaists smaids, stipri zobi un veselas smaganas – mutes dobuma veselība ietekmē ne vien cilvēka ārējo izskatu, bet arī pašvērtējumu, dzīves kvalitāti un organisma veselības stāvokli kopumā. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem mutes dobuma veselībai ir pareiza un rūpīga higiēna, kā arī regulāras vizītes pie zobārsta un higiēnista. Kā laikus atpazīt mutes dobuma saslimšanas un kas jāņem vērā, rūpējoties par mutes veselību ikdienā, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" farmaceite Mārīte Šukele un SIA "Magnum Medical" Zobārstniecības preču nodaļas vadītāja, sertificēta zobu higiēniste Māra Užbale.

„Zobu un mutes veselību ietekmē vairāki faktori – ne tikai mutes dobuma higiēna, bet arī ikdienas uzturs, kaitīgie ieradumi, kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana, un citas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts vai kuņģa un zarnu trakta slimības. Jāņem vērā, ka mutes veselības saslimšanas – tā nav tikai estētiska problēma vai diskomforts, ko var ilgstoši atstāt bez ievērības. Pastāvīgs iekaisums un baktēriju klātbūtne var veicināt sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas sistēmas slimības, kā arī ietekmēt organisma vispārējo veselību. Lai tā nenotiktu, par mutes dobuma veselību nepieciešams rūpēties katru dienu, turklāt tas jāsāk darīt jau agrā bērnībā. Papildus pareizai higiēnai reizi gadā nepieciešams apmeklēt zobārstu, savukārt divas reizes gadā – zobu higiēnistu. Tāpat jāpievērš uzmanība saslimšanu simptomiem un laikus jādodas pie speciālista, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu,” uzsver farmaceite.

Slikta elpa un asiņojošas smaganas – bieži sastopami simptomi

Par mutes dobuma saslimšanu var liecināt tādi simptomi kā smaganu asiņošana, pastāvīgi slikta elpa, zobu, smaganu vai žokļa sāpes, čūliņas mutes apvidū, smaganu, žokļa vai limfmezglu pietūkums un pastiprināts zobu jutīgums. Slimības izpausmes katram pacientam ir individuālas, turklāt katrai no saslimšanām tās var būt atšķirīgas, tāpēc, novērojot izmaiņas vai diskomfortu mutes dobumā, ir svarīgi vērsties pie speciālista.

• Kariess – zobu cieto audu pakāpeniska bojāeja, ko izraisa baktērijas. Sākotnēji kariess skar zoba emalju, bet pēc tam, to noārdot, veido kariozu dobumu. Kariesu neārstējot, tas var skart zoba nervu un izraisīt iekaisumu. Zoba bojājuma gadījumā pacients var novērot izmaiņas zoba krāsā, zoba jutīgumu, vēlīnā stadijā arī stipras sāpes;
• Zobakmens – ciets, dzelteni brūnā krāsā mineralizējies zobu aplikums. Tas intensīvāk veidojas starpzobu virsmās un pie smaganu malas, retāk – zobu kožamajās virsmās. Zobakmens veidojas, sacietējot ēdiena atliekām, mikroorganismiem un atmirušiem audiem. Zobakmens ietekmē veidojas slikta elpa, smaganas kļūst jutīgas un apsārtušas, veidojas smaganu iekaisums, tai skaitā smaganu asiņošana;
• Gingivīts – smaganu iekaisums, ko izraisa zobu aplikuma baktērijas. Smaganas var būt apsārtušas, novērojama tūska un smaganu asiņošana. Gingivītu neārstējot, veidojas periodontīts, proti, zoba balstauda iekaisums, kā rezultātā parādās smaganu kabatas un zobs kļūst kustīgs;
• Stomatīts – mutes dobuma gļotādas iekaisums. Par stomatītu liecina nelielas čūlas vai izsitumi uz smaganām, mēles, aukslējām, lūpu vai vaigu iekšpusē. Stomatītam tāpat raksturīgs arī pietūkums un dedzinoša sajūta, sāpes, runājot, ēdot vai dzerot;
• Aftas – nelielas, bālganas čūliņas mutes dobuma gļotādā. Aftas var izraisīt kā mutes dobuma infekcijas, tā arī novājināta imunitāte, stress, alerģiska reakcija un dažādas organisma infekcijas.

Ieteikumi pareizai mutes dobuma higiēnai

„Viens no izplatītākajiem mutes dobuma saslimšanu cēloņiem ir slikta un pavirša higiēna. Zobus nepieciešams tīrīt divas trīs reizes dienā, pēc katras ēdienreizes, ikreiz tīrīšanai atvēlot divas līdz trīs minūtes. Zobi jātīra ar fluorīdus saturošu zobu pastu, bet zobārsts vai zobu higiēnists var ieteikt papildu līdzekļus, piemēram, zobu diegu, industriālās birstītes, periodisku mutes skalojamo līdzekļu, gelu vai citu preparātu lietošanu. Kā joko zobārstniecības speciālisti, rūpīgi jātīra tikai tie zobi, ko vēlies saglabāt ilgtermiņā,” saka SIA "Magnum Medical" Zobārstniecības preču nodaļas vadītāja, sertificētā zobu higiēniste Māra Užbale.

Zobi jātīra ar mīkstu zobu birsti, ko ieteicams mainīt vismaz reizi trīs mēnešos. Ja zobu sukas sariņi ir noliekušies, tā jāmaina nekavējoties – bojātie sariņi nespēj pilnvērtīgi notīrīt zobu virsmu. Tāpat regulāri ieteicams mainīt arī zobu pastu, pretējā gadījumā mutes dobuma mikroflora var izveidot rezistenci, kā rezultātā pasliktinās mutes dobuma higiēna. Tam jāpievērš īpaša uzmanība tad, ja tiek izmantotas ārstnieciskās zobu pastas, piemēram, pastas, kas kavē un samazina aplikuma un zobakmens veidošanos.

Jāizvēlas fluorīdus (F) saturoša zobu pasta, kam pievienota cilvēka vecumam atbilstoša fluorīdu koncentrācija, jāpievērš uzmanība zobu pastas devai:

• līdz divu gadu vecumam atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1000 ppm, deva − rīsa graudiņa lielumā;
• no divu līdz sešu gadu vecumam atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1000−1500 ppm, deva − zirņa lielumā;
• no sešu gadu vecuma atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1500 ppm, deva − zobu birstes galviņas garumā (vai pupas lielumā).

„Ja bērns ir jaunāks par desmit gadiem, vecākiem ieteicams ik vakaru kopīgi pārtīrīt bērna zobiņus, jo šajā laikā iemaņas kvalitatīvā zobu tīrīšanā vēl nav izveidojušās. Tās attīstās līdz ar rakstītprasmi,” papildina sertificētā zobu higiēniste.

Rūpīgi jāiztīra starpzobu virsmas. To iespējams paveikt, ņemot talkā zobu diegu ar vasku, atbilstoša izmēra starpzobu birstītes vai „air floss” veida tīrīšanas ierīci. Neviena no šīm metodēm nav zobiem traumatiska – tas ir pavisam vienkārši un parocīgi.

Mutes skalojamais līdzeklis – tikai pēc speciālista ieteikuma. Antibakteriālus mutes dobuma skalojamos līdzekļus parasti izmanto tad, ja nepieciešams novērst vai ārstēt smaganu iekaisumu. Atbilstošo līdzekli ieteiks ārstējošais speciālists, bez vajadzības to lietot nav ieteicams.

Regulāras vizītes pie speciālista. Pat tad, ja nav novērojamas nekādas sūdzības vai diskomforts, pie zobārsta uz pārbaudi jādodas vienu reizi gadā, bet pie higiēnista – divas reizes gadā. Vairums mutes dobuma saslimšanu sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par mutes dobuma veselību un laikus diagnosticētu izmaiņas.

 „Rūpes par mutes dobuma higiēnu apgūstam jau no agras bērnības, un ar laiku tās kļūst par pašsaprotamu ikdienas ieradumu. Kā atgādinājumu par zobu tīrīšanu var izmantot uzstādījumus digitālajās ierīcēs – pulksteņos, viedtālruņos vai planšetēs –, tāpat var izvietot atgādinājumus rakstveidā – līmlapiņas pie spoguļa, ledusskapja un citur. Pats galvenais nosacījums ir disciplīna – stingra noteikumu ievērošana. Ieradums veidojas, ja regulāri atkārtojam vienu un to pašu darbību vismaz piecas dienas pēc kārtas, savukārt tad, ja to darām vismaz trīs mēnešus, varam būt droši, ka tam būs rezultāts ilgtermiņā. Laba zobu higiēna – tas ir uzlabojums dzīves kvalitātē, labāka pašsajūta, samazināta kariesa intensitāte, novērstas smaganu slimības un rezultātā – ietaupītas finanses,” uzsver farmaceite.