"Lai skriešana sagādātu prieku un uzlabotu veselību, galvenais ir tai ļauties ar prieku. Ziema nav šķērslis skriešanai, galvenais ir pielāgoties atšķirīgajiem skriešanas apstākļiem, izvēlēties pareizu slodzi un ieklausīties sevī – ja skrienot jūties slikti, iespējams, jāvēršas pie speciālista un kaut kas jāmaina savos skriešanas paradumos," pauž farmaceite. Aktīvam skrējējam vislabākā uzticības persona un padomdevējs būs sporta ārsts vai fizioterapeits, kas pārzina sportošanas specifiku dažādos apstākļos.

Čaklie startē labāk

Sporta ārste atzīst – galvenais ieguvums, skrienot ziemā, ir nepārtrauktība. Visizplatītākā skrējēju kļūda ir neregulāra skriešana, jo tā kavē vienmērīgu fiziskās formas attīstību. "Ja cilvēks pēc lielākas pauzes atkal uzņem ierasto tempu, izrādās, ka tā vairs nav komforta zona, un tad var rasties pārslodze. Daudzi aktīvi skrien vasarā, bet aukstajos mēnešos laižas "ziemas miegā". Protams, ziemā ir vieglāk atrast atrunas, lai neskrietu – sniegs, aukstums, slidenas ielas... Taču ziemā skriet var un vajag. Ja visu dara pareizi, skriešana ziemā stiprina veselību, palīdz uzturēt formu un dod daudz prieka," uzsver sporta ārste un piebilst – tie, kas pamostas pavasarī, kad nokūst sniegs, un tēmē uz maratonu, jau ir nokavējuši un uz labiem rezultātiem var necerēt. Tāpēc ziemas skrējēji ir ieguvēji, jo, sākoties aktīvajai sezonai, viņi jau ir gatavi pirmajiem startiem.

Kā skriet pareizi ziemā?

Uz skriešanu ziemā attiecas viss tas pats, kas uz skriešanu jebkurā citā gadalaikā – pareizu apavu izvēle, skriešanas tehnika, sabalansēts atjaunošanās process, atbilstoša intensitāte, saka sporta ārste. Tomēr papildus vajadzētu ņemt vērā vairākus faktorus.

 • Vispārēja locītavu stiprināšana. Skrienot pa sniegu vai slidenām virsmām, pastāv lielāks traumu risks. Pēda vairāk slīd atpakaļ, tāpēc jāizvēlas mazāks skriešanas temps, lai nepārslogotu organismu. Īpaša uzmanība ziemas periodā jāpievērš arī vispārējai fiziskajai sagatavotībai un locītavu stiprināšanai, jo locītavām un muskuļiem ir citāda slodze, nekā skrienot pa sausu, līdzenu virsmu. 

 • Sausu drēbju kārta. Daudzi uzskata, ka, skrienot ziemā, var viegli saaukstēties, jo cilvēks svīst un ilgstoši atrodas slapjā apģērbā. Sporta ārste mierina – no svīšanas gan ir grūti izvairīties, tomēr ziemā tā ir mazāka. Svīšana ir ķermeņa dzesēšanas mehānisms. Jo aukstāka apkārtējā vide, jo efektīvāk ķermenis tiek atdzesēts "no ārpuses". Ja ir liela slodzes intensitāte un cilvēks tiešām ir stipri sasvīdis, ilgāk par stundu slapjās drēbes nevajadzētu valkāt. Slodzes laikā tas nebūs iemesls, lai saaukstētos, bet pēc tam gan vajadzētu pārģērbties.

Pie speciālista

"Ja gribi pārliecināties, vai skrien par labu savai veselībai, vari doties pie speciālista un veikt fiziskās formas novērtējuma jeb slodzes testu. Februāris ir pēdējais brīdis, kad to darīt, ja maijā gribi godam piedalīties skriešanas sacīkstēs vai noskriet maratonu, jo vēl var paspēt patrenēties," iesaka sporta ārste.  Slodzes tests tiek veikts uz skrejceliņa pieaugošas intensitātes režīmā līdz maksimālajai slodzei – brīdim, kad cilvēks vairs nevar paskriet. Izvērtējot iegūtos datus par sirdsdarbības frekvenci, elpošanas parametriem, asinsspiedienu un citiem faktoriem, speciālists var pilnvērtīgi spriest par fizisko sagatavotību un sniegt rekomendācijas turpmākajiem treniņiem un individuāli piemērotajām intensitātes zonām, kurās trenēties, lai paaugstinātu savas fiziskās spējas un uzlabotu sniegumu konkrētā distancē.

Dārzeņi vispirms, tikai tad – uztura bagātinātāji

"Jebkuri uztura bagātinātāji tomēr jāpielāgo katram cilvēkam individuāli atkarībā no treniņu apjoma, biežuma, veida un uzstādītajiem mērķiem," saka sporta ārste. "Ja mērķis ir noskriet maratonu piecās stundās, tad kādi tur uztura bagātinātāji, vajag vienkārši skriet! Ja mērķis ir iekļauties trijās stundās, tad jau jāskatās citādi. Galvenais ir ieklausīties sevī un sajust, ko organisms saka priekšā. Tas ir ļoti gudrs un lieliski zina, kad kaut kā ir par daudz vai par maz. Ja jūties saaukstējies – labāk palikt mājās, bet skaistu ziemas dienu un labu pašsajūtu noteikti vajag izmantot sportiskām aktivitātēm ārā!" 

Farmaceita ieteikumi

Arī farmaceite atgādina – skriešana ziemā ir tikpat laba kā skriešana vasarā, vienīgi jāatceras par dažiem noteikumiem, lai nenodarītu sev pāri.

Ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs, kas piemērots laikapstākļiem. "Aukstā laikā skriešanas apģērbam būtu jābūt vairākās kārtās. Skriešanas termoveļai jābūt mitrumu izvadošai, lai sportojot pie ķermeņa tā būtu sausa. Pirmais slānis šādai termoveļai ir no sintētiskāka materiāla, kas perfekti novada sviedrus, ārējais no siltāka materiāla. Ziemā jāģērbjas tā, lai, izejot ārā, nebūtu silti un komfortabli, bet nedaudz drēgni, silti paliks pēc piecām līdz 10 noskrietām minūtēm un komforts saglabāsies līdz treniņa beigām. Ja iziesi ārā un tev būs patīkami silts, tad zini, ka pēc piecām līdz 15 minūtēm ķermenis uzsils un tev kļūs pārāk karsti. Nekādā gadījumā ziemā nedrīkst aizmirst par cepuri, cimdiem un pareizām zeķēm!" skaidro farmaceite.

Tāpat kā vasarā, obligāta treniņa sastāvdaļa ir iesildīšanās. "Pirms skrējiena veic dinamisku iesildīšanos un vieglu iestiepšanos, virkni kāju vēzienu, palēcienu un izklupienu. Tas palīdzēs ķermenim labāk pielāgoties skrējienam aukstumā. Skriešanas laikā neļauj sev atdzist; pēc treniņa beigām veic atsildīšanos un izstiepšanos," atgādina farmaceite.

Ēdienreizē pirms skriešanas noteikti jāizvairās no taukvielas saturošiem produktiem, jo tauki var kavēt tūlītēju enerģijas pieplūdumu. Pirms paša skrējiena sākuma var apēst pavisam nelielu uzkodu – pusi banāna, dažas rozīnes vai marmelādes gabaliņu. Olbaltumvielas ir ieteicamas uzreiz pēc treniņa vai sacensībām – tās kopā ar saliktajiem ogļhidrātiem lieliski atjauno muskuļu tonusu. Jāatceras arī par pietiekama šķidruma  daudzuma uzņemšanu! Kafijai un zaļajai tējai ir stimulējošs efekts, kas palīdz garo distanču skrējējam ilgāk izturēt lielu slodzi, taču jāatceras, ka tie ir arī atūdeņošanos veicinoši dzērieni, tāpēc ja tos dzerat, tad tikai nelielu tasīti.