Kopš aprīļa sākuma aptiekās strauji audzis pieprasījums pēc līdzekļiem brūču kopšanai un dziedēšanai. Aptieku tīkla "Apotheka" valdes locekle un sertificētā farmaceite Nora Krauja stāsta, ka katru gadu, iestājoties siltākam laikam, novērojama šāda tendence, un iesaka būt piesardzīgiem un parūpēties par savu drošību, lai izvairītos no traumām. Ja tomēr ir iegūta brūce, sastiepums vai sasitums – katrā no situācijām nepieciešams pareizi rīkoties.

"Brīvā laika pavadīšana ārā, svaigā gaisā, apvienojumā ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, riteņbraukšanu, skrituļošanu, sporta spēlēm, ir labākais, ko varam darīt sava organisma un vispārējās veselības labā. Taču ir ļoti svarīgi nebūt pārgalvīgiem un izmantot ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargus. Tāpat, lai neiedzīvotos veselības problēmās, jāatceras, ka pavasarī laika apstākļi ir mānīgi, gaisa temperatūra var šķist siltāka nekā tā ir patiesībā, un neuzmanīga rīcība īsā laikā ļaus vējam sapūst nervus un muskuļus," skaidro farmaceite.

Padomi brūču kopšanai

Iestājoties gada siltajai sezonai, ieteicams pārskatīt mājas aptieciņu un pārliecināties, ka tajā atrodas viss nepieciešamais brūču kopšanai. Tāpat jāpārliecinās arī par to, ka šie līdzekļi ir ar aktuālu derīguma termiņu.

#1 Skalošana un dezinfekcija

Pēc brūces iegūšanas to nepieciešams rūpīgi izskalot ar tīru, vislabāk, tekošu ūdeni. Ja vizuāli redzams, ka brūcē iekļuvuši netīrumi, piemēram, smiltis, vēlams lietot ūdeņraža pārskābi (ūdeņraža peroksīda šķīdumu), kas palīdzēs iztīrīt un dezinficēt brūci. Uzlejot uz brūces ūdeņraža pārskābi, veidosies putas, kas uzreiz jānotīra ar tīru salveti.

Ja iegūta nopietna brūce, tā stipri asiņo un asiņošanu ilgāku laiku nav iespējams apturēt, jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem.

#2 Apstrāde ar pretiekaisuma līdzekli

Kad brūce iztīrīta, uz tās var uzklāt antibakteriālu un/vai dziedējošu krēmu vai ziedi. Tā palīdzēs izvairīties no iekaisuma un veicinās dzīšanas procesu. Pieejamais pretiekaisuma līdzekļu klāsts ir plašs un daudzveidīgs – skatoties pēc situācijas, var izmantot ziedes un krēmus, kas satur jodu, hlorheksidīnu, dekspantenolu vai ārstniecības augus.

#3 Brūces nosegšana

Noslēdzošais posms brūces apkopšanā ir tās nosegšana, ko mazākas brūces gadījumā var veikt ar plāksteri, bet, ja brūce ir lielāka vai atrodas uz locītavas, piemēram, elkoņa, – ar marles saiti. Ja brūces vietu var neaizklāt ar drēbēm un nav jādodas ārpus mājām, jāveic mehānisks darbs, kā rezultātā iespējams satraumēt brūci vai tajā var iekļūt baktērijas, brūci var nenosegt ar plāksteri vai marli – tādā gadījumā tai vairāk piekļūs skābeklis, un tā ātrāk sadzīs.  

#4 Pārsiešana un dzīšanas process

Brūču pārsiešanu un apkopšanu ieteicams veikt katru dienu. Dzīšanas process var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Pārsienot brūci, tai var uzklāt dziedējošu krēmu vai ziedi. Papildu dezinficēšana ar ūdeņraža pārskābi nav nepieciešama, izņemot gadījumus, kad no brūces izdalās strutas vai marle/plāksteris pielipis pie brūces – tādā gadījumā pārsēju jāatmērcē ar ūdeņraža pārskābes vai furacilīna šķīduma palīdzību. Ja nav pārliecības, kādu pārsienamo materiālu un līdzekļus brūces apstrādei un kopšanai izmantot konkrētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.

Ja brūce dzīst, tā kļūst sausa un veidojas krevele, tas liecina, ka notiek dzīšanas process. Noteikti jāatceras, ka kreveli nekādā gadījumā nedrīkst plēst, jo brūce atkal tiks atvērta un dzīšanas process sāksies no jauna, turklāt pēc kreveles noplēšanas parasti izveidojas rētas. Savukārt, ja  brūce "iet plašumā", sāk parādīties apsārtums, tūska un jūtama karstuma sajūta (to var viegli sajust ar pieskārienu), pastiprinās sāpes, tas var liecināt par nopietnāku iekaisumu un tādā gadījumā jāvēršas pie ārsta.

Ieteikumi rīcībai sasitumu, sastiepumu gadījumā

Sasitumi, sastiepumi un lūzumi ir nopietnas traumas. "Sastiepumus un lūzumus lielākoties pavada stipras sāpes un fiziski kustību ierobežojumi, tāpēc visbiežāk cilvēki rīkojas atbilstoši situācijai un dodas pie ārsta. Parasti sarežģītāk ir ar sasitumiem, īpaši, ja rodas galvas sasitums. Sākotnēji traumai var nebūt izpausmes, un tā var šķist nebūtiska, taču pēc vienas divām dienām var parādīties tādi simptomi kā sāpes, reiboņi – tad nekavējoties jādodas pie ārsta," stāsta farmaceite. Tāpat nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja traumas iegūšanas laikā tiek zaudēta samaņa.

Pēc jebkura sasituma, sastiepuma traumēto vietu nekādā gadījumā nedrīkst sildīt. Tieši otrādi – sasistajai vietai uzreiz jāliek klāt auksta komprese, piemēram, ledus, tikai jāatceras, ka vispirms tas jāietin tīrā dvielī vai audumā, lai neradītu ādas apsaldējumu. Auksta komprese atvēsinās un ierobežos iekaisuma izplatību. Šādās situācijās aukstuma iegūšanai var izmanot arī aptiekās pieejamos aukstuma aerosolus.