Nepiemērotu vai neērtu slēgtu apavu nēsāšana ziemas sezonā var radīt pēdu veselības problēmas. Kas par to liecina un ko darīt, lai kāju pēdas neciestu, stāsta podoloģe "Veselības centru" apvienībā Egita Livmane.

“Ziemā slēgtajos apavos kāju pēdas ir pakļautas gan aukstumam, gan mitrumam, gan svīšanai. Pēdu stāvokli vēl var pasliktināt arī pārāk sauss gaiss telpās, sintētiskas zeķubikses un zeķes. Dažādu faktoru kombinācijas rezultātā pēdu āda mēdz sabiezēt, var veidoties plaisas, varžacis, nereti attīstās bakteriālā vai sēnīšu infekcija,” skaidro speciāliste un piebilst, ka šīs problēmas ir aktuālas kā sievietēm, tā vīriešiem, tomēr viņas novērojumi liecina, ka biežāk pēdu veselība cieš vīriešiem. Kā iemeslus podoloģe min gan darba specifiku (garas stundas āra apavos), gan arī, iespējams, ne pārāk rūpīgu personīgās higiēnas ievērošanu.

Kā nēsāt apavus, lai tie ir draudzīgi pēdām?

Ziemas laikapstākļiem piemērotu apavu izvēle un to atbilstoša nēsāšana ir patiešām svarīga. 

“Izvēloties ziemas apavus, jāņem vērā, ka tiem jābūt ne tikai siltiem. Labi, ja apavi ir no dabīga, elpojoša materiāla – tādos pēdas nesvīdīs.

Ne mazāk svarīgi, lai zābaki ir ērti un pietiekami brīvi. Tiem, kuri cer uz ienēsāšanu, teikšu, ka tā nav laba doma. Kamēr ienēsās (ja tas vispār izdosies), šauros zābakos pēdu veselībai var nodarīt kaitējumu, kā novēršanai pēc tam vajadzēs daudz laika,” brīdina podoloģe un iesaka iegādāties vēl vienu ziemas apavu pāri, lai būtu iespēja nomainīt, ja iepriekš vilktie kļuvuši mitri un līdz nākamajai vajadzībai iziet nav paguvuši izžūt. Atgriežoties no āra, vienmēr būtu jāpatausta, vai apavu iekšpuse ir sausa, zābaki jānotīra un jāizžāvē.

“Tā kā mitrumā patīk vairoties baktērijām un sēnīšu infekcijām, iesaku apavus ik pa laikam arī dezinficēt. Aptiekās ir nopērkami dezinfekcijas līdzekļi, ko izsmidzina zābaka iekšpusē. Tāpat ir speciālas apavu dezinfekcijas iekārtas, kas var būt pieejamas gan dažu podologu, gan dermatologu praksēs.”

Podoloģe atgādina, ka ziemas apavos noteikti nevajadzētu uzturēties telpās. “Kājas, nogurst, sakarst, svīst, veidojas izcila vide, kur uzdzīvot baktērijām. Lai pēdas justos labi, pareizi būtu rīkoties šādi: mājās nēsāt čības ar atvērtu purngalu, ejot ārā, vilkt siltus, ērtus, laikapstākļiem piemērotus ziemas apavus, savukārt telpās (darbā vai skolā) – maiņas apavus. Ideāli, ja, nomainot apavus, var pārvilkt arī citu zeķu pāri. Sportojot jārīkojas tāpat – sporta apavi un zeķes pēc nodarbības jānomaina.”

Sliktas pēdu veselības signāli

Pēdu sausums, plaisāšana, svīšana un nelāga smaka, nieze, ādas lobīšanās – šīs ir pazīmes, kas liecina par to, ka pēdām vajag pievērsties īpašu uzmanību.

“Ziemā telpās ir sausāks gaiss, jo zūd dabiskais ādas mitrums, līdz ar to pēdu āda kļūst sausa, veidojas raga slānis un plaisas. Arī zeķu, jo īpaši, sintētiskā materiāla, nēsāšana var ietekmēt pēdu stāvokli – tās pastiprināti svīst, radot nepatīkamu smaku. Sausums un svīšana var veicināt pēdu un nagu inficēšanos ar sēnīti, kas izpaužas kā nieze, ādas lobīšanās galvenokārt pirkstu starpās un uz pēdu pamatnes, var veidoties arī pūslīši. Nagu sēnīte izraisa nagu krāsas izmaiņas, deformāciju, sabiezējumu. Inficēties ar sēnīti var sporta zālē, pirtī, baseinā, publiskās telpās – ģērbtuvēs, kur novelk apavus, vai dušā.

Ja kādam ģimenes loceklim ir kāju vai nagu sēnīte, nepietiekami ievērojot higiēnu, sēnīšu infekcija var izplatīties arī vienas mājsaimniecības ietvaros,” skaidro podoloģe Egita Livmane.

Ko darīt?

Foto: Freepik.com/ bearfotos

Ja pēdu āda ir sausa

Pirmā palīdzība – lietot bagātīgu barojošu un mitrinošu kāju krēmu.

Specialiste saka: “Sausas pēdas ir svarīgi pareizi kopt. Piemēram, nav ieteicams tās pārlieku centīgi berzt ar elektrisko pēdu vīli. Labāk būtu izmantot smilšpapīra vīli, novīlējot ar to sausu pēdu pirms vannošanas. Pēc vannošanas pēdās iemasēt barojošu krēmu, lai ādu padarītu elastīgāku.”

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone norāda, ka barojošo un mitrinošo funkciju nodrošina šī sviests, kakao sviests, alveja, vazelīns, urīnviela, E vitamīns un dabīgās eļļas (piemēram, vīnoga eļļa vai mandeļu eļļa), kas ir krēma sastāvā. “Reizi nedēļā var izmantot kāju skrubi, kas satur, piemēram, salicilskābi, glikolskābi, augļu skābes un dabīgās skrubējošās sastāvdaļas. Intensīvai pēdu ādas mitrināšanai un barošanai var izmantot arī pēdu maskas, ko var apģērbt kā zeķītes.”

Ja ir kāju vai nagu sēnītes pazīmes

Par sēnīšu infekciju liecina pēdu ādas lobīšanās, nieze, sevišķi – starp pirkstiem, izteikts diskomforts. Savukārt, par nagu sēnīti – naga krāsas izmaiņas, sabiezējums.

“Protams, var iegādāties kādu bezrecepšu pretsēnīšu medikamentu, taču sēnīšu infekcija ir nejauka – ja nokavēts pirmais inficēšanās brīdis, tie var arī nepalīdzēt, tāpēc noteikti vajadzētu laikus konsultēties ar speciālistu. Atbrīvošanās no sēnītes var izrādīties gan laikietilpīga, gan dārga.”

Farmaceite piekrīt, ka pirmos simptomus noteikti nevajag ignorēt, jo bezrecepšu līdzekļi var palīdzēt, ja rīkojas ātri. Tad ja pēc ārējām pazīmēm šķiet, ka ādu ir inficējusi sēnīte, farmaceits var piedāvat krēmu vai gelu, kā sastāvā ir klotrimazols, terbinafīns, nafitfīns. Taču, ja šāds līdzeklis divu līdz četru nedēļu laikā nav devis vēlamo rezultātu, ir jāsazinās ar ārstu.”

Ja pēdas svīst

Pēdu higiēnai un nepatīkamās smakas novēršanai var noderēt kāju dezodorants un citi pēdu atsvaidzinātāji, kas tostarp mēdz būt arī ar antibakteriālu iedarbību.

“Profilakses nolūkā iesaku lietot dezinfekcijas līdzekļus arī tad, ja pēdas ir veselas, bet, īpaši, ja tās ir inficētas. Tādā gadījumā noteikti jādezinficē gan pēdu āda, gan apavi. Ir pieejami dažādi līdzekļi pēdu higiēnai, ko lietot pastiprinātas pēdu svīšanas gadījumā,” saka podoloģe.

“Aptiekas piedāvājumā ir dezinfekcijas līdzekļi, ko izmantot gan pēdu, gan apavu dezinfekcijai. Tie parasti satur spirtu un ir papildināti ar dezinficējošo un antiseptisko hlorheksidīnu.

Kāju dezodoranti satur salvijas ekstraktu, kas palīdz regulēt sviedru sekrēciju. Lai atvēsinātu un atsvaidzinātu kājas, šiem līdzekļiem mēdz pievienot mentolu, piparmētru vai tējas koka eļļu, alumīniju, alveju, avokado eļļu, borskābi. Šīs vielas nodrošina baktericīdu un antiseptisku iedarbību, samazina kāju svīšanu, aizsargā pret sēnīšu slimībām un novērš nepatīkamu smaku. Iecienīti ir arī kāju svīšanu samazinošie pūderi. To sastāvā ir talks, cinka oksīds, kas uztur pēdas sausas, svaigas un pasargā no sēnīšu infekcijas.”

Kam pēdas jāpieskata īpaši rūpīgi?

Podoloģe iesaka pēdu veselībai pievērst pastiprinātu uzmanību:

• cilvēkiem ar lieko svaru, jo palielināta ķermeņa masa rada papildu spiedienu un slodzi pēdām;
• tiem, kam ir perifērās polineiropātijas simptomi (samazināts pēdu jutīgums, ādas sausums, sprēgāšana);
• cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem;
• tiem, kam ir kāda pēdas deformācija;
• cukura diabēta pacientiem.

“Cukura diabēts izraisa asinsrites un jušanas traucējumus, kā rezultātā cilvēks var nejust, ka pēdās ir ieviesusies infekcija. Sliktākajā gadījumā tā var novest pat pie amputācijas. Tādēļ cukura diabēta pacientiem ir svarīgi regulāri pārbaudīt pēdu stāvokli, zeķes ieteicams mainīt pat divas trīs reizes dienā, kājas jāsargā no mitruma un svīšanas, jo šie faktori veicina baktēriju un sēnīšu infekciju attīstību. Rūpīgi jāizvēlas apavi un, pirms to uzvilkšanas, vienmēr jāpārliecinās, vai apavos nav iekritis kāds svešķermenis, kas var radīt berzi, traumu.”

Pēdu kopšanas ziemā ABC

Foto: Freepik.com/ jcomp

• Katru vakaru kājas skalo siltā, tekošā ūdenī. Ar mazgāšanas līdzekli, kam ir neitrāls pH līmenis, vai ar bērnu ziepēm mazgā pēdas ne biežāk ka divas reizes nedēļā;
• Ja ir vēlme pēdas vannot, dari to 37 grādu ūdens temperatūrā. Vari pievienot jūras sāli vai kādu speciālo vannas sāli. Pirms vannošanas pēdas novīlē (ne biežāk kā reizi nedēļa), pēc vannas – rūpīgi nosusini pēdas un pirkstu starpas;
• Vakaros iemasē pēdās barojošu krēmu. Ja kājas mēdz bieži salt, pēc vannošanas noder sildošs kāju krēms;
• Regulāri maini zeķes;
• Vienmēr izžāvē apavus un ik pa laikam tos dezinficē;
• Maini apavus, atbilstoši situācijai (ārā, telpās, sporta zālē);
• Ja pamani diskomfortu, kādu pēdu problēmu (plaisas, sausumu, varžacis, nagu krāsas, formas izmaiņas) vērsies pie podologa, kurš novērtēs pēdu stāvokli un sniegs rekomendācijas pareizai ikdienas kopšanai;
• Patiesās rūpēs par savām kājām, reizi divos mēnešos būtu ieteicams apmeklēt podologu arī tad, ja nav redzamu pēdu veselības problēmu.