Kā bērnu mudināt vingrot?
Viens no labas veselības priekšnoteikumiem ir regulāras fiziskās aktivitātes. Lai bērns ar prieku nodarbotos ar sportiskajām aktivitātēm, viņš pie tām jāsāk pieradināt jau no mazotnes, tad arī pieaugot ar sportu būs uz "Tu" un izvairīsies no mazkustīga dzīvesveida.
Fitnesa studijas "Vingrosev.lv" bērnu nodarbību trenere Elizabete Deičmane dalās ar padomiem, kā radināt bērnu pie fiziskām aktivitātēm un izbaudīt kustību prieku.
Kā motivēt bērnu sportot?
Pirmkārt, ir nepieciešama kompānija, ko vislabāk spēs nodrošināt ģimene – vecāki vai brāļi, māsas. Bērns, redzot, ka citi ģimenes locekļi sporto, to pieņems par normu un arī vēlēsies iesaistīties, ģimene būs kā motivācija ceļā uz aktīvu dzīvesveidu jau bērnībā, kā arī tas būs lielisks veids kā visiem kopā pavadīt brīvo laiku. Par labi veiktu uzdevumu bērns noteikti jāuzslavē, var arī apbalvot ar kaut ko, kas atkal un atkal mudinātu sportot, piemēram, tā varētu būt uzlīme par katru izpildīto uzdevumu.
Kā sākt un kas jādara pirms fiziskas aktivitātes?
Svarīgs priekšnoteikums visu fizisko aktivitāšu gadījumā – pirms to uzsākšanas ir nepieciešama kārtīga iesildīšanās – visu locītavu iesildīšana ar apļveida kustībām, kā arī skriešanu uzsākam pakāpeniski ar soļošanu – un nobeigumā jāveic atsildīšanās – pāriešana soļos pēc skrējiena un tad stiepšanās vingrojumi visām noslogotajām muskuļu grupām.
Fizisko aktivitāšu apjoms
Fiziskajām aktivitātēm jābūt pietiekošā daudzumā, kas ir vismaz 60 minūtes dienā, kā arī daudzveidīgām, lai bērnam tiktu attīstīta pareiza stāja, līdzsvars un koordinācija, stiprināts balsta un kustību aparāts – kauli, muskuļi un saites. Tātad skolas sporta stundas jāpapildina ar ārpusskolas aktivitātēm, kas katram būs jāizvērtē individuāli pēc bērna spējām, tā var būt dejošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana vai pavisam citas aktivitātes, iespēju ir ļoti daudz, katram tikai jāatrod savam bērnam atbilstošākais. Tomēr jāatceras, ka katra bērna spējas un fiziskā sagatavotība ir individuāla, tāpēc jāizvērtē aktivitāšu piemērotība, jo ne visi sporta veidi der jebkuram. Jāievēro aktivitāšu dozācija katram individuāli, lai tā nav pārlieku liela vai tieši pretēji pārāk maza. Un bērnā ir jāieklausās, ja viņš sūdzas par kādām sāpēm vai diskomfortu, jo tas var būt kā signāls par kādām veselības problēmām, ko radījusi pārslodze – tās var būt traumas, dažādu orgānu sistēmu darbības traucējumi, pārgurums.
Kādēļ skriešana?
Mūsdienās par ļoti populāru rekreācijas aktivitāti ir kļuvusi skriešana, kas ieņem svarīgu lomu aizvien lielākas sabiedrības daļas ikdienā. Ar to var nodarboties ikviens – gan liels, gan mazs – vajadzīgs ir tikai ērts apģērbs un skriešanas apavi, pārējo – maršrutu, distanci un tempu nosaka katrs pats pēc savām spējām. Iesācējiem distance būs īsāka un temps lēnāks, taču ar katru reizi skrējējs kļūs stiprāks, noskrietā distance būs lielāka un varēs domāt arī par piedalīšanos sacensībās, kur vecāki var iesaistīt arī savus bērnus. Lielākoties, masu sporta pasākumos bērnu skriešanas distances svārstās no 0,5 – 1 km, tādēļ to pieveikt būs pa spēkam ikvienam. Ja atvase jau nodarbojas ar kādu sporta veidu, tad skriešana un šāda veida sacensības viņam lielas grūtības nesagādās, tomēr pat, ja skriešanas sacensības būs pirmās, kur bērns piedalīsies, tad jāiedrošina un jāmudina viņu tiekties uz mērķi, šajā gadījumā uz finišu, ko lielu grūtību gadījumā var sasniegt arī ejot, galvenais ir to sasniegt un neapstāties pusceļā.
Jāatceras, ka fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē bērna kā fizisko, tā garīgo attīstību, tāpēc trenere aicina būt aktīviem pašiem un aktivitātēs iesaistīstīt arī jauno paaudzi.
