JAUNDZIMUSO HEMOLĪTISKĀ SLIMĪBA
slimība, kam pamatā grūtnieces un augļa rēzus faktora vai asins grupas nesaderība. Ja rēzus negatīvai mātei attīstās rēzus pozitīvs auglis, grūtnieces asinīs reizēm veidojas rēzus antivielas, kas var izraisīt bērna saslimšanu ar jaundzimušo hemolītisko slimību. Šī slimība parasti rodas otrās un turpmāko grūtniecību laikā, jo rēzus antivielu daudzums mātes organismā palielinās pakāpeniski. Taču slimība var rasties arī pirmās grūtniecības laikā, ja rēzus negatīvai sievietei kādreiz pārlietas rēzus pozitīvas asinis. Jaundzimušo hemolītiskās slimības smagumu palielina arī iepriekš izdarīti aborti. Jaundzimušo hemolītiskā slimība var rasties arī tad, ja nesakrīt grūtnieces un augļa asins grupa, piem., grūtniecei ir (I) asins grupa, bet auglim
A(II) vai В (III). Slimības gaitā notiek augļa eritrocītu sabrukšana. Eritrocītu sabrukšanas produkti, piem., bilirubīns, rada organismā lielas pārmaiņas un apdraud dzīvību. Augļa eritrocītu sabrukšana var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības, Jaundzimušo hemolītiskā slimība var izpausties vispārējas augļa tūskas veidā. Tā ir vissmagākā slimības forma, bērni aiziet bojā pirmajās stundās pēc dzimšanas. Tiem konstatē ādas un zemādas audu tūsku, šķidruma uzkrāšanos krūšu un vēdera dobumā, aknu un liesas palielināšanos, anēmiju. Otra jaundzimušo hemolītiskās slimības forma ir dzelte, kas rodas 1. dienā pēc dzimšanas un turpmāk pastiprinās (t.s. fizioloģiskā dzelte parasti rodas tikai 2. dienā pēc dzimšanas). Dzeltei progresējot, bērns kļūst gurdens, slikti zīž, nereti tam ir krampji sakarā ar bilirubīna izraisītu
CNS bojājumu. Bērni, kas netiek ārstēti, var aiziet bojā vai kļūt par invalīdiem. Jaundzimušo hemolītiskā slimība var izpausties arī anēmijas veidā. Bērni ir bāli, viņiem samazināts hemoglobīna un eritrocītu daudzums. Šī slimības forma ir visvieglākā; bērni ātri atveseļojas, Ārstēšanā galvenais ir pēc iespējas drīz izvadīt no organisma kaitīgās vielas (galvenokārt bilirubīnu), kas rodas, sabrūkot eritrocītiem. Visefektīvākā ir jaundzimušā asiņu apmaiņa, 1. vai 2. dienā pēc dzimšanas pārlejot asinis, kas nesatur antivielas. Ievada arī asins plazmu, albumīnu, glikozi, kortikosteroīdu preparātus. Lieto arī gaismas terapiju u.c. līdzekļus. Bērniem pirmajās 3 ned. nepieciešams donora piens, kas nesatur antivielas. Prоfilakse. Visām grūtniecēm nosaka asins grupu un rēzus faktoru, Rēzus negatīvām grūtniecēm regulāri pārbauda asinis, vai tajās nav antivielu. Ja antivielas parādās, sāk speciālu ārstēšanu. Rēzus negatīvai sievietei pirmo grūtniecību ieteicams katrā ziņā saglabāt.
