IZSITUMU TĪFS
akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas; pieder pie riketsiozēm. Izsitumu tīfs vēl sastopams vairākās Āfrikas un Latīņamerikas valstīs. PSRS sastopami atsevišķi (sporādiski) saslimšanas gadījumi. Ierosinātājs ir riketsija Rickettsia prowazeki. Ārējā vidē riketsijas maz izturīgas. Sausā karstumā (50°) tās iet bojā 10 - 15 minūtēs, plūstošā tvaikā (100°) - 30 sekundēs. Zemā t° riketsijas saglabājas ilgāk. Vienīgais infekcijas avots ir slims cilvēks, vienīgās pārnesējas - utis (parasti drēbju, retāk galvas utis). Ar izsitumu tīfu saslimuša cilvēka asinis ir infekciozas inkubācijas perioda pēdējās dienās un visu laiku, kamēr paaugstināta t°, kā arī pirmajās dienās, kad t° ir normāla. Uts, kas sūkusi slimā cilvēka asinis, sāk izdalīt riketsijas pēc 4 - 7 dienām. Šai laikā uts zarnās mikrobi savairojušies lielā daudzumā un izdalās kopā ar izkārnījumiem. Nokļūstot uz vesela cilvēka ādas, riketsijas tiek iekasītas ādā. No ādas tās nokļūst asinīs, kur sāk ātri vairoties (galvenokārt prekapilāru un kapilāru endotēlija šūnās). Visvairāk tiek bojāti galvas smadzeņu, virsnieru un ādas asinsvadi. Šūnas, kurās savairojušās riketsijas, iet bojā, riketsijas nonāk asinīs un iekļūst citās endotēlija šūnās, kur atkal sākas to vairošanās. Riketsijas vairojas vēl pirmajās 2 drudža dienās, pēc tam to skaits nepalielinās, bet tās saglabājas asinīs visu laiku, kamēr t° paaugstināta, un vēl 3 - 6 dienas pēc t° normalizēšanās. Slimības sākums akūts, t° līdz 39 - 40°, drebuļi, stipras galvassāpes, nespēks, bezmiegs, eiforija. Slimniekam sarkana, nedaudz uztūkuši seja, paplašināti acu ābolu asinsvadi (t.s. truša acis), nedzīva sejas izteiksme. 3. - 4. slimības dienā smagos gadījumos var būt izsitumi acu konjunktīvā. Bieži ir aizcietējums. Palielinās aknas un liesa. Var būt sauss klepus, paātrināta elpošana. Pazeminās asinsspiediens, paātrinās pulss. Pakāpeniski pastiprinās galvassāpes. 4. dienā parādās nelieli, sarkani izsitumi uz krūtīm, vēdera, elkoņu ieloku virsmas. Uz sejas ādas izsitumu nav. Smagākos gadījumos izsitumu centrā izveidojas sīki asinsizplūdumi. Izsitumi nenozūd līdz 10. - 11. slimības dienai. Slimības kulminācijas periodā ir
CNS traucējumi - slimnieks nemierīgs, grib kustēties, skriet, ir murgi, halucinācijas, var parādīties smadzeņu apvalku kairinājuma pazīmes. Drudža periods ilgst 9 - 15 dienas. Krītoties t°, zūd visi slimības simptomi un sākas atveseļošanās periods. Darbaspējas atjaunojas pēc 15 - 30 dienām atkarībā no slimības smaguma. Sporādiskais izsitumu tīfs jeb Brila slimība (to pirmais aprakstijis amerikāņu zinātnieks N. Brils) parādās kā atsevišķi (sporādiski) saslimšanas gadījumi, kas ir vēlīni izsitumu tīfa recidīvi, jo riketsijas gadu desmitiem ilgi var saglabāties organismā latentā stāvokli un noteiktos apstākļos ierosināt slimību. Pēc klīniskās ainas tā pamatā neatšķiras no klasiskā izsitumu tīfa, tikai simptomi vājāk izteikti, īsāks drudža periods (8 - 11 dienas), retāk rodas
CNS traucējumi. Ārstē obligāti slimnīcā. Izmanto tetraciklīna grupas preparātus, smagākos gadījumos glikokortikoīdus, kā arī simptomātiskus līdzekļus. Antibiotikas lieto vēl 2 - 3 dienas pēc t° normalizēšanās. Slimnieku izraksta no slimnīcas 12. normālas t° dienā. Pārslimojušos mēnesi atbrīvo no smaga fiziska darba. Profilakse. Personiskās higiēnas ievērošana (veļas, apģērba, ķermeņa, telpu tīrība). Nepieciešamības gadījumā jāizmanto pretparazītu preparāti. Epidēmijas apstākļos specifiskā profilakse - iedzīvotāju vakcinācija. Infekcijas perēklī izdara dezinfekciju un dezinsekciju, veselos iedzīvotājus medicīniski novēro 25 dienas.
