INSTINKTS
iedzimts, cilvēkam un katrai dzīvnieku sugai raksturīgs kustību aktu un sarežģītu izturēšanās formu kopums, ko izraisa organisma iekšējās, kā arī ārējās vides kairinājumi un ko regulē
CNS centri ar stipru ierosināmību. Fizioloģiski instinkts ir beznosacījuma refleksu kopums, refleksu apvienība virknē, kur viena posma beigas ir otra sākums. Instinkts izveidojas organismu vēsturiskās attīstības procesā un ir viens no veidiem, kā suga pielāgojas dzīves apstākļiem. Instinkts nosaka dzīvnieku komplicēto izturēšanos, kas ir derīga atsevišķu indivīdu un sugas saglabāšanai. Instinktīva darbība nav saprātīga rīcība, tās pamatā ir noteikts darbības automātiskums. Instinktīvā darbība, kas atkārtojas no paaudzes paaudzē, var būt ļoti sarežģīta, piem., zivju ceļojumi uz nārsta vietām, putnu sezonas pārlidojumi, bet tā arvien noris pēc stingri noteiktas programmas. Šī darbība ir it kā mērķtiecīgs akts, kas bez pieredzes, bez mācīšanās, bez mērķtiecības izpratnes, tātad bez apziņas līdzdalības noris vienādi visiem vienas sugas indivīdiem. Cilvēka instinkti, kas saistīti ar dzīvības vai sugas uzturēšanu, atšķiras no dzīvnieku instinkta; tie tiek pakļauti tām sarežģītajām psihiskas darbības un nosacījuma refleksu reakcijām, kas izveidojas saskaņā ar sabiedrības vidi. Cilvēka instinkti zināmā mērā pakļauti apzinātai darbībai, kas veidojas audzināšanas procesā. Ja galvas smadzeņu garozas darbība ir pavājināta, piem., lielā uzbudinājumā vai miegā, kā ari pēc narkotisko vielu vai alkohola lietošanas, instinktīva darbība var nekavēti izpausties arī pieaugušam cilvēkam.
