INFARKTS
miokarda - kādas miokarda (sirds muskulatūras) daļas pamirums nepietiekamas asins pieplūdes dēļ. Miokarda infarkts ir viena no visvairāk izplatītajām sirds slimībām. Miokarda infarkts parasti rodas pēc 40 gadu vecuma, bet var rasties arī agrāk. Sievietes līdz 55 gadu vecumam ar miokarda infarktu saslimst retāk nekā vīrieši; tas izskaidrojams ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības īpatnībām. Galvenais miokarda infarkta cēlonis ir sirds vainagartēriju ateroskleroze. Ja aterosklerozes process stipri pārveidojis kādu vainagartērijas zaru, sirds muskulatūra nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Gan aterosklerozi, gan arī miokarda infarktu veicina vieni un tie paši faktori: mazkustīgs dzīves veids, sasprindzināts garīgs darbs, pārmērīgs uzturs, it īpaši dzīvnieku tauku daudzums uzturā, paaugstināts asinsspiediens un smēķēšana. Arī pārliecīga fiziskā piepūle var būt kaitīga, jo tad sirds muskulatūrai vajag vairāk skābekļa, ko aterosklerozes pārveidotās vainagartērijas nespēj pievadīt. Vairāk skābekļa sirds muskulatūrai vajag arī uztraukuma brīžos, jo tad virsnieru dziedzeri spēcīgāk izdala hormonus adrenalīnu un noradrenalīnu kas paātrina sirds muskulatūras vielmaiņu un palielina vajadzību pēc skābekļa. Visbiežāk miokarda infarktu rada kāda vainagartērijas zara tromboze. Tikai retos gadījumos miokarda infarkts rodas bez trombozes. Tad tā cēlonis ir ilgstošas spazmas. Miokarda infarkta lielums var būt dažāds: no dažiem mm diametrā līdz plašam sirds muskulatūras atmirumam, kas aizņem lielu daļu kreisā kambara sienas. Ja miokarda infarkts sniedzas cauri visai sirds muskulatūrai
no endokarda līdz epikardam, var rasties sirds plīsums. Ja sirds muskulatūras siena pēc plaša miokarda infarkta kļuvusi plāna, tā var izspiesties uz āru un var rasties sirds aneirisma. Miokarda infarkta galvenā pazīme ir stipras sāpes sirds apvidū, kas rodas samērā pēkšņi un saistās ar baiļu sajūtu. Sāpes parasti izstaro uz kreiso plecu, kreiso roku vai kakla kreiso pusi, bet var izstarot arī uz krūšu labo pusi, pakrūti vai vēderu. Dažreiz miokarda infarkts rodas bez sāpēm, manāma tikai smaguma sajūta vai spiediens sirds apvidū. Var būt arī liels nespēks, elpas trūkums, reibonis un ģībonis. Nereti miokarda infarkts sākas ar sirds ritma traucējumiem. Liela nozīme miokarda infarkta konstatēšanā ir elektrokardiogrāfiskai izmeklēšanai. Pārmaiņas elektrokardiogrammā parādās jau pirmajās slimības stundās. Kad pagājušas 6 - 24 stundas no miokarda infarkta sākuma, paaugstinās t°, rodas pārmaiņas asinīs, dažreiz arī asinsrites traucējumi. T° paaugstinās pakāpeniski un ir jo augstāka, jo plašāks ir miokarda infarkts. Pēc dažām dienām t° kļūst normāla vai arī paliek nedaudz paaugstināta (37 - 37,5°) ilgāku laiku. Vienlaikus ar t° paaugstināšanos palielinās leikocītu daudzums asinīs. Pēc dažām dienām, kad leikocītu daudzums samazinās, ir paātrināta eritrocītu grimšana, kas paliek tāda vairākas nedēļas. Pirmajās miokarda infarkta dienās asinīs pavairojas dažu fermentu daudzums. Sakarā ar sirds muskulatūras audu sairšanu asinīs parādās īpatnējas olbaltumvielas (C reaktīvais proteīns), kuru veselam cilvēkam nav. Miokarda infarkta gaitā dažreiz rodas arī pārmaiņas asinsritē, piem., pazeminās arteriālais spiediens, paātrinās pulss, rodas asins sastrēgums plaušās vai aknās, tūska. Ārstēšanā izšķirami 3 posmi - ārstēšana lēkmes laikā, pēc akūto parādību novēršanas un pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Ja sāpes sirds apvidū nevar novērst ar nitroglicerīnu, it īpaši, ja tas iepriekš ir palīdzējis, slimniekam jāapguļas un jāievēro pilnīgs miers. Steidzami jāizsauc ārsts. Kad pirmā palīdzība ir sniegta un sāpes pārgājušas, slimnieku var pārvest uz slimnīcu, jo tikai tur iespējama vajadzīgā ārstēšana. Cilvēkam, kas saslimis ar miokarda infarktu, slimības sākumā nepieciešams stingrs gultas režīms, jo pat neliela piepūle var stāvokli pasliktināt. Locekļus kustināt slimnieks var sākt jau pirmajās dienās, bet lielākas kustības izdarāmas tikai ar ārsta atļauju. Miokarda infarkta slimniekiem jāēd 3 - 4 reizes dienā, bet maz, lai, diafragmai paceļoties uz augšu, netiktu apgrūtināta sirdsdarbība. Jāēd viegli sagremojams ēdiens, kur ir maz šķidruma un sāls. Jāraugās, lai zarnas un nieres darbotos normāli. Vēdera uzpūšanās vai aizcietējums slimnieka stāvokli var pasliktināt. Atveseļošanās notiek pakāpeniski. Jāpalīdz slimniekam pārvarēt slimības radīto mazvērtības sajūtu. Cilvēks, kas pārcietis miokarda infarktu, tiek
nosūtīts uz sanatoriju, dispanserizēts poliklīnikā un ilgāku laiku sistemātiski novērots. Profilakse. Jāārstē ateroskleroze. Jāievēro pareizs darba, atpūtas un uztura režīms un jānovērš nervu sistēmas pārslodze.
