IEMAŅA
stabili izstrādājies darba, mācību, sporta vai cits paņēmiens, ko cilvēks izpilda automātiski, bez apziņas tiešas vadības. Iemaņas nodrošina iespējami precīzu, ātru, vienkāršu un ekonomisku kustību norisi, atbrīvojot apziņu un apzināto jeb aktīvo uzmanību jaunu uzdevumu (problēmu) risināšanai. Iemaņas piedalās jebkurā apzinātā darbībā: jo vairāk atbilstošu iemaņu cilvēks pārvalda, jo produktīvāka ir darbība. Vienu iemaņu apguve var sekmēt citu, radniecīgu iemaņu izveidošanu: ja prot spēlēt vienu mūzikas instrumentu, vieglāk apgūt cita instrumenta spēli. Izveidojusies labās rokas iemaņa sekmē līdzīgas iemaņas izveidošanos kreisajai rokai. Ja iemaņu nevingrina, tā sāk zust: vispirms iemaņa zaudē automatizēto raksturu, beidzot aizmirstas. Taču galvas smadzenēs saglabājas zudušās iemaņas pēdas, kas dod iespēju to atkal ātri atjaunot. Vislabāk iemaņas izveidošana un atjaunošana noris, ja to vada apziņa, kas balstās uz zināšanām, prasmi apsvērt rīcības variantus un novērtēt rezultātus. Ja iemaņa tiek izveidota bez domāšanas kontroles, to sauc par dresūru; ja tādējādi apgūst vārdisku materiālu, - runā par iekalšanu. Iemaņas fizioloģiskais pamats - nosacīti reflektorisku nervu sakaru veidotas funkcionālas sistēmas (stereotipa) rašanās galvas smadzenēs, kur sistēmas pirmā locekļa aktivācija nosacīti reflektoriskā ceļā izraisa pārējo locekļu aktivāciju noteiktā laika un telpas secībā.
