HOLESTERĪNS
ciklisks spirts, dažu lipīdu sastāvdaļa. Balta, kristāliska viela, ūdenī
nešķīst, šķīst organiskos šķīdinātājos. Atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās, kā arī asins plazmā (150 - 250 mg% ). Visvairāk holesterīna ir virsnierēs, aknās, smadzenēs. Daudz holesterīna ir olas dzeltenumā. Organismā holesterīns sintezējas galvenokārt aknās no etiķskābes (savienojumā ar kofermentu
A), kura savukārt veidojas tauku, kā arī ogļhidrātu un olbaltumvielu noārdīšanās procesā. Holesterīns sintēzi ietekmē dažādi
faktori - arī tā daudzums, ko organisms saņem ar uzturu (ar dzīvnieku izcelsmes produktiem). Holesterīns ir šūnas membrānu sastāvdaļa. No holesterīna organismā veidojas žultsskābes, virsnieru garozas hormoni, dzimumhormoni, kā arī D3 vitamīns provitamīns, kas ultravioletā starojuma ietekmē pārvēršas D3 vitamīnā. Ja traucēta holesterīna maiņa, holesterīns un tā atvasinājumi izgulsnējas asinsvadu sienās (raksturīgi aterosklerozei). Pastiprināta holesterīna sintēze bieži novērojama cukura diabēta slimniekiem. Zultsakmeņu slimības gadījumā holesterīns izdalās no žults kristālu veidā (rodas žultsakmeņi). Att.
