Rīgas Dzemdību namā ik gadu bērniņus laiž pasaulē 30-40 HIV pozitīvas sievietes. Par laimi, teju visas grūtniecības laikā ievērojušas ārstu stingros norādījumus un godprātīgi lietojušas speciālus medikamentus, lai bērns piedzimtu vesels. Tomēr iestādes vadītāja Dr.med. Ilze Kreicberga uzsver, ka HIV inficēto bērnu skaits mūsu valstī joprojām ir nepiedodami liels.

Galvenais - godprātīga terapijas lietošana

Dodoties uz Dzemdību namu, vairums HIV pozitīvu grūtnieču zina par infekcijas esamību viņas organismā, taču gadās, ka sieviete nav stājusies grūtnieču aprūpes uzskaitē, līdz ar to viņai nav veiktas visas nepieciešamās analīzes un tad HIV eksprestestu grūtniecei veic turpat stacionārā. Ja tests uzrāda pozitīvu rezultātu, tas tiek sūtīts uz Latvijas Infektoloģijas centru apstiprināšanai, bet sieviete saņem atbilstošu aprūpi - viņai veic ķeizargriezienu, ja vien dzemdības nav sākušās un noritējušas tiktāl, ka ķeizargieziena izdarīšana vairs nesamazinās bērniņa inficēšanās risku, kā arī pēc piedzimšanas bērniņam tiek dots speciāls medikaments sīrupa veidā, lai mazinātu inficēšanās risku. Tomēr mazuli no inficēšanās ar HIV mātes organismā gandrīz simtprocentīgi var pasargāt tikai tad, ja topošā māmiņa agrīni vērsusies pie speciālistiem, saņēmusi terapiju un godprātīgi ievērojusi visus ārsta norādījumus.

"Ārsts nevar izkontrolēt, vai sieviete lieto medikamentus tā, kā paredzēts, un statistikas dati mudina domāt, ka tomēr ne visas grūtnieces, kuras ir ārstu uzraudzībā un saņem terapiju, visas rekomendācijas izpilda godprātīgi. Ir jābūt kādam iemeslam, kādēļ Latvijā tomēr ir tik augsts inficēšanās procents vertikālās transmisijas ceļā," saka Ilze Kreicberga. Viņa piebilst, ka dažās valstīs, lai mudinātu grūtnieces un arī citus pacientus pildīt ārsta norādījumus, ieviestas sankcijas - ja tiek konstatēts, ka cilvēks neievēro ārsta teikto un nelieto medikamentus pēc stingri noteiktām vadlīnijām, kas ir labi redzams analīzēs, viņam vairs nepienākas valsts apmaksāta terapija. Tas gan netiek pielietots vertikālās transmisijas profilaksei, jo tiek apdraudēts bērns, kurš nekādi nav vainīgs pie tā, ka māmiņa par viņu nerūpējas.

HIV infekcija jau sen vairs nav slimība, kas skar tikai kādu noteiktu sabiedrības slāni. Ar to visa mūža garumā nākas sadzīvot arī izglītotām un augstus amatus ieņemošām sievietēm, kurām ir ģimene. "Sievietēm vajadzētu saprast, ka terapija var ļoti mainīt iznākumu. Mums ir pat bijuši klīniski ļoti grūti gadījumi, kas beidzās labi - bērns piedzima vesels. Jāpiebilst, ka pati par sevi HIV infekcija nerada daudzus papildus riskus grūtniecībai un tā var noritēt pilnīgi normāli. Tikai jārēķinās, ka maksimāli pasargāt no HIV gaidāmo mazuli var, tikai lietojot speciālus medikamentus un ievērojot ārsta teikto," vēlreiz uzsver Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja.

Tāpat sievietei jābūt gatavai ķeizargrieziena operācijai, lai izslēgtu vēl vienu būtisku risku inficēt bērnu. Parasti to nozīmē 37.-38.grūtniecības nedēļā, un trešais svarīgākais nosacījums, kā pasargāt savu bērnu no HIV infekcijas, ir zīdīšana - visām HIV pozitīvām mammām iesaka bērniņu barot ar mākslīgā piena maisījumu, jo krūts piens ir vēl viens infekcijas avots. "Protams, piena maisījums ir dārgs, un ne katra mamma to var atļauties. Par laimi, pēdējos pāris gadus mums ir laba sadarbība ar HIV un AIDS inficēto cilvēku atbalsta grupu "Agihas", kuri speciāla projekta ietvaros palīdzēja šīm māmiņām saņemt piena maisījumus pakas bez maksas. Ir pieņemts lēmums, ka ar nākamo gadu šī problēma tiks risināta jau valsts līmenī," teic Ilze Kreicberga.

Atsevišķa palāta, bet ne izolators

Par spīti pieejamajai informācijai un dažādām aktivitātēm sabiedrībā joprojām valda bailes par to, ka HIV inficēts cilvēks ir bīstams un var šo slimību nodot, piemēram, sarokojoties vai ēdot no vieniem un tiem pašiem traukiem. Tā nav. HIV izplatās tikai un vienīgi caur asinīm, lietojot vienu un to pašu šļirci, dzimumkontaktu ceļā caur ķermeņa šķidrumiem, un zīdot bērnu - caur mammas pienu. Turklāt, nokļūstot ārējā vidē, vīruss nespēj nodzīvot ilgi. Rīgas Dzemdību namā HIV pozitīvām pacientēm tiek nodrošināta atsevišķa palāta, kur viņas saņem nepieciešamo aprūpi. "Vienalga, vai tas ir ķeizargrieziens, vai operatīvas dzemdības, tās tomēr ir saistītas ar diezgan lielu bioloģiskā šķidruma izdalīšanos, tāpēc palātā ir atsevišķa higiēnas telpa, kura tiek dezinficēta. Šīs palātas atrodas kopējās nodaļas telpās, jo sadzīviski inficēties ar HIV nav iespējams. Savulaik gan šīs grūtnieces ievietoja atsevišķos izolatoros. Tas ir pilnīgi nepamatoti," norāda Dzemdību nama vadītāja.

Viņa atminas, ka savulaik, kad Latvijā sāka atklāt pirmos inficēšanās gadījumus ar HIV, šī infekcija radīja lielas bailes sabiedrībā. Nebija ne datu, ne zināšanu par to, un lielākoties mediķi arī dzemdību palīdzībā strādājas bez cimdiem. Tāpat nezināšanu dēļ sievietes mēdza nosliekties par labu abortam, jo neviens nevarēja pateikt, vai bērns piedzims vesels, vai tomēr viņam būs šī infekcija, kādas citas anomālijas tās dēļ. Šo baiļu un nezināšanas dēļ HIV pozitīvas pacientes tika aprūpētas infekciju izolatoros vai tā sauktajos Melcera boksos, kuros varēja iekļūt caur dubultām durvīm, apmainot apģērbu, apavus. Šajos boksos ievietoja arī pacientus ar sifilisu un citām infekcijas slimībām. Laikam ejot, iegūtās zināšanas apliecināja - galvenais ir personīgās higiēnas ievērošana, savukārt bērnam tūlīt pēc piedzimšanas četras nedēļas tiek dots speciāls sīrups. "Varu teikt, ka Dzemdību nama personāla vidū vairs nav tās stigmas saistībā ar HIV. Visi ir apmācīti un zinoši, tāpēc ne HIV pozitīvām sievietēm, ne citām dzemdētājām nevajadzētu justies atstumtās vai apdraudētām," saka Ilze Kreicberga un piebilst, ka pirmais bērns, kuram analīzes uzrādījušas HIV pozitīvu rezultātu, Latvijā reģistrēts 1999.gadā. Kopš tā laika kopumā šī infekcija atklāta 70 bērniem. Vislielākais HIV pozitīvo bērnu skaits atklāts 2013.gdā - 10, bet šogad šis vīruss konstatēts četriem bērniem.