HIPOTALĀMA SINDROMS
starpsmadzeņu apakšējās daļas - hipotalāma funkcijas traucējums. Tā cēloņi ļoti dažādi. Hipotalāma sindromu var izraisīt akūti un hroniski iekaisumi, asinsrites traucējumi, alerģija, intoksikācija, galvas trauma, pārkaršana, pārpūle, psihotrauma. Hipotalāma sindroma pazīmes var rasties tūlīt pēc kaitīgā faktora iedarbības vai pēc kāda laika, pat pēc daudziem mēnešiem. Hipotalāma sindroma simptomi ir ļoti dažādi, jo hipotalāms saistīts ar daudzām nervu sistēmas daļām un piedalās visu organisma funkciju regulēšanā. Novērojami pastāvīgie simptomi un lēkmes. Hipotalāma sindromam raksturīgas galvassāpes, miega traucējumi, nespēks, nogurums, slikts garastāvoklis, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, pastiprināta svīšana vai ādas sausums, termoregulācijas traucējumi, palielināta ēstgriba vai ēstgribas trūkums, slāpes, pastiprināta urīna izdalīšanās. Var rasties aptaukošanās vai novājēšana, menstruālā cikla traucējumi. Lēkmes raksturs un ilgums var būt dažāds. Bieži lēkmes laikā ir paaugstināts asinsspiediens, drudzis, paātrināta sirdsdarbība, ādas bālums (adrenosimpātiska lēkme). Retāk lēkmes laikā pazeminās asinsspiediens, sirdsdarbība kļūst lēna, rodas elpas trūkums, smakšanas sajūta, caureja, pastiprināta urīna izdalīšanās (vagoinsulāra lēkme). Visbiežāk lēkmei ir jaukts raksturs, dažreiz ir apziņas un samaņas traucējumi. Lēkmes ilgums - 15 minūtes līdz
vairākas stundas. Starpsmadzeņu hipotalāmiskās daļas bojājuma precizēšanai izdara speciālus izmeklējumus. Hipotalāma sindromu ārstē slimnīcā vai ambulatoriski. Svarīgi ir novērst slimības cēloni. Labu efektu nereti gūst ar medikamentiem.
