HIPERTENSIJA
asinsspiediena paaugstināšanās. Hipertensiju iedala arteriālā, venozā un kapilārā, tomēr praksē ar šo vārdu visbiežāk saprot arteriālo hipertensiju. Izmērījot arteriālo spiedienu, nosaka sistolisko (maksimālo) un diastolisko (minimālo) spiedienu. Sakarā ar to izšķir sistolisko un diastolisko hipertensiju. Arteriālais spiediens atkarīgs no vecuma, bet vidēji par normas augšējo robežu uzskata 140/90 mm Hg. Visbiežākais hipertensijas cēlonis ir hipertoniskā slimība. Simptomātiskās hipertensijas gadījumā hipertensijai ir tādi paši simptomi kā citām slimībām - akūtām un hroniskām nieru slimībām (glomerulonefrītam, pielonefrītam), iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām (vairogdziedzera, virsnieru un hipofīzes darbības traucējumiem), CNS bojājumiem (traumas, kontūzijas, asinsizplūduma, audzēja gadījumā), sirds un asinsvadu slimībām (aterosklerozei u.c). Neatkarīgi no hipertensijas cēloņa slimniekiem raksturīga ātra noguršana, pastiprināta uzbudināmība, slikts miegs, galvassāpes, reibonis, redzes traucējumi, nepatīkamas sajūtas un sāpes sirds apvidū. Dažiem slimniekiem hipertensija ilgstoši pastāv bez pašsajūtas traucējumiem. Jāārstē pamatslimība, jālieto līdzekļi, kas pazemina arteriālo spiedienu. Jāievēro ārsta noteiktais režīms.
