HEMORĀĢISKIE DRUDŽI
grupa akūtu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, kurām raksturīga organisma intoksikācija, drudzis, kā arī asinsizplūdumi ādā un iekšējos orgānos (hemorāģiskās diatēzes sindroms). Pieder pie slimībām ar infekcijas perēkli dabā. Hemorāģisko drudzi ierosina arbovīrusi, kas bojā galvenokārt sīkos asinsvadus. Infekcijas avots - peļveidīgie grauzēji un ērces. Inficēšanās notiek, nākot saskarē ar pelēm un to izdalījumiem (inficēti produkti, ūdens), ieelpojot putekļus, kas satur grauzēju izžuvušo dabisko izdalījumu daļiņas. Cilvēks inficējas arī
no ērces kodiena, kā arī saspiežot ērci uz ķermeņa. Inkubācijas periods 11 - 24 dienas. Hemorāģiskais drudzis var būt saistīts ar nieru saslimumu (hemorāģiskais nefrozonefrīts) vai arī bez nieru kaites (t.s. Krimas, Vidusāzijas, Omskas u.c. tipi). Saslimšana parasti sākas pēkšņi ar drudzi. Paaugstināta t° (līdz 39 - 40°) ilgst 7 - 10 dienas. Sākumā rodas punktveida asinsizplūdumi ādā, vēlāk - deguna asiņošana, asins vemšana, kā arī plaušu, zarnu asiņošana. Hemorāģiskā nefrozonefrīta gadījumā ir stipras sāpes vēderā, urinēšanas traucējumi un urīna patoloģiskas pārmaiņas, attīstās nieru mazspēja. Ārstē slimnīcā. Novērš intoksikāciju un asiņošanu. Šim nolūkam izmanto sāļu un glikozes šķīdumus, polivitamīnus, kalcija hlorīdu, kortikosteroīdus, asins pārliešanu. Profilakses pamatā - sistemātiska peļveidīgo grauzēju un ērču iznīcināšana.
