GRŪTNIECES HIGIĒNA

darba, atpūtas un uztura režīms, kas jāievēro, lai grūtniecība un dzemdības norisētu normāli. Grūtniecības laikā sievietei obligātas regulāras pārbaudes sieviešu konsultācijā. Rūpīgi jāievēro personiskā higiēna. Grūtnieces ķermeņa ādai vienmēr jābūt tīrai, lai aizkavētu infekciju ierosinātāju iekļūšanu organismā, jo tas varētu izraisīt sarežģījumus grūtniecības gaitā. Mazgāties ieteicams dušā; ūdens nedrīkst būt pārāk karsts (ne vairāk kā 34-35°). Peldēties drīkst tikai grūtniecības pirmajā pusē. Grūtniecei daudz jāuzturas svaigā gaisā, vēlamas regulāras pastaigas. Nepieciešama sistemātiska nodarbošanās ar fizisko kultūru (vingrojumu kompleksa paraugu skatīt attēlā), kas novērš kāju vēnu paplašināšanos un hemoroīdu

rašanos, kā arī nostiprina vēdera sienas un starpenes muskuļus. Grūtniecei jāguļ vismaz 10 - 12 stundas diennaktī (8 - 9 stundas naktī, 1 1/2 - 2 stundas dienā). Ja grūtniece jūt nogurumu, miega ilgums jāpagarina. Līdz 32. grūtniecības nedēļai sieviete var strādāt ierasto darbu, ja tas nav saistīts ar apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības gaitu (smaga fiziska piepūle, kaitīgas vielas, vibrācijas, darbs naktī, nelabvēlīgs t° režīms). Ja darbs veselībai kaitīgs, grūtnieci uz laiku pārceļ citā darbā, saglabājot vidējo izpeļņu. Sevišķi liela nozīme ir racionālam un pilnvērtīgam uzturam. Tam jābūt

dažādam, pietiekamā daudzumā, labi sagremojamam, ar nepieciešamo enerģētisko vērtību. Grūtniecei jāēd bieži (4 - 5 reizes dienā), bet nedaudz. Pirmajā grūtniecības pusē sievietei jāuzņem vismaz 10 000 kJ (~2500 kcal), bet otrajā pusē 12 500- 14 500 kJ (~ 3000 - 3500 kcal) diennaktī. Diennakts uzturam jāsatur 100 - 115 gramu olbaltumvielu, 100 - 120 gramu tauku un vismaz 500 gramu ogļhidrātu; tajā jābūt arī pietiekami daudz minerālvielu (kalcija 1500 mg, fosfora 3000 mg, magnija 750 - 1100 mg). Normālai grūtniecības norisei un augļa pilnvērtīgai attīstībai nepieciešami vitamīni.

А, В, С un E vitamīnu nepietiekamība

var izraisīt slimīgas pārmaiņas augļa (rahīts, hipoksija) un mātes organismā (grūtniecības toksikozes, priekšlaicīgas dzemdības). Grūtniecei uzturā jālieto daudz dārzeņu, svaigu augļu, piena produktu. Jāatturas no asām, kairinošām vielām, kas var apgrūtināt nieru darbību; nedrīkst lietot alkoholu un nikotīnu, kuri caur placentu nokļūst augļa organismā un rada saindēšanos. Grūtniecības otrajā pusē šķidruma daudzums (ieskaitot zupu, tēju, kompotu utt.) jāierobežo līdz 1,5 litriem diennaktī. Svarīgi, lai grūtniecības laikā gremošanas orgāni darbotos normāli. Aizcietējumi jālikvidē ar diētu (kefīru, rūgušpienu, plūmēm, āboliem). Nedrīkst lietot caurejas līdzekļus, jo tie var izraisīt dzemdes muskulatūras kontrakcijas; nepieciešamības gadījumā izdara klizmu. Grūtnieces apģērbam jābūt ērtam, higiēniskam, gaiscaurlaidīgam. Nedrīkst valkāt šauru, žņaudzošu apģērbu un veļu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt augļa attīstību. Sākot ar 6. - 7. grūtniecības mēnesi, ieteicams nēsāt speciālu zeķturi (bandāžu), ko apģērbj guļus. Apaviem jābūt ērtiem, ar zemu papēdi. Jau grūtniecības laikā jāsagatavo krūts dziedzeri bērna zīdīšanai. Lai norūdītos krūtsgali, krūštura iekšpusē jāiešuj linu audums. Divreiz dienā krūtis jāapmazgā ar vēsu ūdeni un jānoberzē ar rupja auduma dvieli. Ja krūtsgali ir ievilkti vai plakani, tie uzmanīgi jāizstiepj. Dzimumdzīve pirmajos 2 - 3 grūtniecības mēnešos var izraisīt spontānu abortu. Tā kategoriski aizliegta pēdējos 2 grūtniecības mēnešos, jo var veicināt priekšlaicīgas dzemdības, smagas iekaisumslimības pēcdzemdību periodā, kā arī augļa attīstības traucējumus. Medikamentus grūtniece drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma, jo daudzi medikamenti negatīvi ietekmē augli.