GLOSĪTS
mēles iekaisums. Tā izcelsme ir dažāda. Akūts virspusējs glosīts var izveidoties pēc traumas barības košļāšanas laikā (asas zobu malas, sliktas protēzes). Mēle sāpīga, apsārtusi, nedaudz pietūkuši, ar bāli pelēcīgu aplikumu. Ja iekaisums izplatās dziļāk mēles audos, tā stipri palielinās, kļūst smaga; grūti runāt, rīt, dažreiz pat elpot. Glosīta rašanos veicina arī dažādu metālu protēžu radītā potenciālu starpība mutes dobumā. Bieži glosīts ir pavadparādība vispārējām organisma slimībām (kuņģa un zarnu darbības traucējumi, mazasinība, В grupas vitamīna trūkums, skarlatīna, cērmju radītā intoksikācija), tad tam ir hroniska gaita. Mēli var klāt balti gredzenveidīgi vai gludi, sārti plankumi, ap kuriem paceļas bālgani, mēles kārpiņām klāti rajoni. Mēle sāp, slimniekam lietojot skābu vai sāļu uzturu, dažreiz arī runājot; var ilgstoši arī nesāpēt, kaut gan mēle mainījusi izskatu. T.s. rievainajai mēlei raksturīgas dziļas rievas, tā sadalīta "saliņās", šķiet lielāka, ir mīkstāka, graudaināka. Nereti šāda mēle ir jau no dzimšanas, bet sāk sāpēt tikai tad, kad rievās iekļūst infekcija. T.s. melnā mēle var rasties pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas. Mēles kārpiņas pagarinās, kļūst brūngani melnas, līdzīgas matiem. Rīšanas laikā rodas nepatīkams aukslēju kairinājums un mēles smagums. Nereti glosīts pievienojas stomatītam. Ārstē pamatslimību; lieto vitamīnus (sevišķi
B2), noslīpē asās zobu malas, aizstāj dažādu metālu protēzes ar viena metāla protēzēm.
