Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru ir iespējams novērst gandrīz pilnībā, jo jau sen ir zināms, ka tā galvenais izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV).  Izmantojot profilaktiskos pasākumus, ir iespēja izteikti samazināt saslimstību ar CPV izraisītām saslimšanām un panākt, ka dzemdes kakla vēža sastopamība Latvijā nebūtu divreiz lielāka nekā vidēji Eiropā.

Vakcinācija pret CPV izteikti samazina inficēšanās iespēju. Bet dzemdes kakla vēža skrīnings ļauj atklāt šūnu izmaiņas vēl priekšvēža stadijā, kas ir viegli un veiksmīgi ārstējamas. Par to intervijā pastāstīja Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Viņas vadītās organizācijas sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir sākušas ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”. Akcijas mērķis ir saprotami un skaidri informēt sabiedrību par CPV un tā izraisītām saslimšanām, izskaidrot par iespējamiem profilakses pasākumiem, kas var novērst inficēšanos ar šo vīrusu, kā arī par sekundāro profilaksi – dzemdes kakla vēža skrīningu.

Kas ir dzemdes kakla vēzis? Kā tas rodas un kādus draudus rada?

Tā ir ļaundabīga dzemdes kakla saslimšana, kas 99% gadījumu attīstās cilvēka papilomas vīrusa infekcijas rezultātā. Šī infekcija sabiedrībā ir bieži sastopama, vienādi bieži sievietēm un vīriešiem. Inficēšanās visbiežāk notiek seksuāla kontakta laikā, retos gadījumos arī sadzīvisku kontaktu vai medicīnisku manipulāciju gadījumā. Inficētām personām, lielākajai daļai, t.i., ap 90%, vīruss izzūd divu gadu laikā, tomēr pārslimošana neaizsargā cilvēku no jaunas CPV infekcijas. Katra inficēšanās epizode var radīt risku saslimšanai – ne tikai dzemdes kaklā, bet arī citur – makstī, vulvā, dzimumloceklī, anālajā rajonā, mutes/rīkles dobumā.

Kādiem mērķiem un vajadzībām tika radīts Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds?

Lielais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā. Mūsu valstī, diemžēl, saslimstības rādītāji ir ārkārtīgi augsti. Kā jau nosaukumā teikts, tas ir izglītības fonds, un galvenais mērķis ir izglītot, pirmkārt, ārstniecības personas, kas ikdienā piedalās dzemdes kakla priekšvēža diagnostikas un ārstēšanas procesā. Tie nav tikai ginekologi, bet arī vecmātes, ģimenes ārsti, laboratoriju ārsti, ķirurgi, otorinolaringologi, kā arī citi speciālisti. Kā jau iepriekš minēju, tad cilvēka papilomas vīruss ietekmē ne tikai atsevišķus ginekoloģiskus orgānus, bet arī citus.

Tāpat mērķis ir regulāri informēt profesionāļus par jaunākajām rekomendācijām, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī veicināt to izmantošanu.

Latvijā šobrīd ir pieejama pasaulē atzīta dzemdes kakla vēža skrīninga programma. Mēs izmantojam specifiskākas un ticamākas diagnostikas metodes, lai efektīvāk un precīzāk atklātu dzemdes kakla vēža gadījumus agrīnā vai priekšvēža stadijā, kad ārstēšana ir vienkārša un ātra.

Un sabiedrības informēšanas mērķis ir panākt lielāku izpratni tieši par dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem, jo ar to viss sākas – ja sieviete nesaprot, kāpēc viņai ir jāveic šis skrīninga izmeklējums, vai nesaprot, kāpēc jāvakcinē bērni pret CPV infekciju, tad CPV izraisītās saslimšanas ir neizbēgamas. Mērķa izskaust dzemdes kakla vēzi sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās skrīningā un vakcinācijas programmā. Dalība šajos sabiedrības veselībai svarīgajos pasākumos ir sieviešu un meiteņu vecāku izvēle un atbildība visas sabiedrības priekšā.

Ir zināms, ka maziem bērniem vīruss nedraud ar ļaundabīgu saslimšanu, bet kādas ir profilakses iespējams bērniem un kādas ir risku atšķirības vecuma grupās?

Ja runājam par primāro dzemdes kakla vēža profilaksi, tad tā ir vakcinācija pret CPV. Kopš 2010. gada Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, ieskaitot, ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un no šā gada 1. janvāra arī zēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem, ieskaitot. Vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā jeb sievietes ārējos dzimumorgānos, dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

Vislielākais risks inficēties ar CPV ir gados jauniem cilvēkiem, uzsākot dzimumattiecības. Tāpēc arī vakcinācija ir rekomendējama ap 12 gadu vecumu. Tas nenozīmē, ka vakcīnas saņemšanai ir kāds vecuma ierobežojums. Es domāju, ka mēs visi gribam, lai medikamenti un vakcīnas darbojas pēc iespējas efektīvāk, tāpēc, jo savlaicīgāk šī vakcīna tiek saņemta, jo mazāka ir iespēja vīrusa infekcijai. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka vakcinēties pret vīrusu drīkst jebkurā vecumā, sākot no 12 gadiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, jau no 9 gadu vecuma.

Salīdzinājumā ar citiem vēža paveidiem šeit tiek meklētas vēl pirmsvēža pārmaiņas, kuras atklājot un ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut. Tas ir skrīnings, kas sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem Latvijā ir pieejams jau kopš 2009.gada. Patlaban skrīnings notiek divās daļās. 25 līdz 30 gadus vecām sievietēm šūnu analīze jeb citoloģiskā izmeklēšana tiek veikta kā pirmā, un, ja analīžu rezultātos netiek konstatētas novirzes no normas, tad nākošā šāda uztriepe ir jāveic pēc trim gadiem. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem kā primāro pārbaudām tieši CPV klātbūtni. Ja sievietei netiek atrasti augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas var izraisīt priekšvēža vai vēža saslimšanu, tad nākošo šādu uzaicinājumu ierasties uz skrīninga pārbaudi sieviete saņems pēc pieciem gadiem, kas ir drošs laika periods. Veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, mēs pārsvarā atklājam pirmsvēža pārmaiņas, kuras ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut.

Tātad, ja visas sievietes skrīninga vecumā būtu atbilstoši izmeklētas, vai šo vēzi varētu izskaust kā tādu pilnībā?

Tas tiešām ir iespējams. Tas ir redzams valstīs, kurās ir augsti vakcinācijas aptveres un skrīninga atsaucības rādītāji. Diemžēl Latvijā statistika ir bēdīga, jo vidēji dzemdes kakla vēzi atklāj 26 no 100 000 sievietēm, bet, piemēram, Austrālijā, kur jau vēsturiski ir pieņemts veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī ir ļoti augsti vakcinācijas aptveres radītāji jauniešiem, dzemdes kakla vēzi sastop 7 no 100 000 sievietēm. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Eiropā vidēji ir 13 uz 100 000, tātad mums ir divreiz vairāk! Bēdīgi!

Tāpēc tiek attīstīts fonds, organizētas kampaņas ar lielu aktivitāti no speciālistu puses cīņā ne tikai ar saslimšanu, bet par iespēju saņemt efektīvākas vakcīnas, veiksmīgāku skrīninga programmu. Mērķis ir izskaust ļaundabīgu saslimšanu, kas, no citu valstu pieredzes skatoties, tiešām ir iespējams.

Mums vēl ļoti daudz ir tādu pacientu, kas ar lepnumu pastāsta, ka nekad nav vērsušies pie ārstiem, nekad neesot slimojuši, bet, kad konstatē ļaundabīgu saslimšanu, tā jau ir ielaistā stadijā, un bieži vien ārstēšana vairs nav iespējama.

Kā skrīningu ietekmējusi COVID pandēmija?

Domāju, tāpat kā jebkuru citu sfēru. 2020. gadā bija vērojams samazinājums sieviešu atsaucībā izmantot skrīninga iespējas. Ja pirms tam statistiski skrīninga atsaucības rādītāji bija ap 40%, tad 2020. gadā samazinājās nedaudz virs 30% un 2021. gadā skrīninga atsaucības rādītājs mazliet pieaug. Bet vēl joprojām nav tā, ko mums vajadzētu sasniegt.

Kāpēc tiek rīkota kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”? Kādi ir tās mērķi?

Kampaņas nosaukums ir papildināts ar motivējošu aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”, kas ir līdzeklis, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi. Mērķis tātad ir izskaust šo saslimšanu vispār.

Ir nepieciešams informēt sabiedrību par šo saslimšanu un, attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, atgādināt, ka tas ir vienīgais vēzis, kur gandrīz 99% ir zināms izraisītājs - tas ir vīruss, un pret šo vīrusu ir vakcīna – droša, efektīva un ļoti labi izpētīta. Ja izmantosim visus pieejamos profilakses pasākumus, tad ir iespēja, ka nākošās paaudzes varēs aizmirst par dzemdes kakla vēzi. Tas arī ir galvenais iemesls kampaņai, jo saslimšanas rādītāji Latvijā ir ļoti augsti. Šajā intervijā es runāju tikai par dzemdes kakla vēzi, bet nedrīkst aizmirst, ka cilvēka papilomas vīruss var izmainīt ne tikai dzemdes kakla šūnas, bet arī maksts, ārējos dzimumorgānus gan sievietēm, gan vīriešiem, anālā rajona un mutes/rīkles dobuma šūnas.

Sievietēm ir sava veida priekšrocība, jo dzemdes kaklu ir iespējams izmeklēt, veicot profilaktiskas pārbaudes, lai novērstu smagu saslimšanu, bet, diemžēl, pārējās lokalizācijās, kurās šūnas var mainīties vīrusa ietekmē, tādu iespēju nav. Vakcinējoties pret CPV ir iespēja izvairīties no vīrusa saslimšanas, kas var izraisīt vēzi.

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis un https://www.ginasoc.lv/.