Raksta autore: Jeļena Daniļenko, ģimenes ārste

Palielinoties iedzīvotāju vecumam un mainoties dzīvesveidam, sagaidāms straujš vēža gadījumu skaita pieaugums. Vēzis ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, valstīs ar atšķirīgu ienākumu līmeni, tomēr dažus vēža veidus var efektīvi ārstēt, ja tos diagnosticē agrīnā stadijā un uzsāk adekvātu terapiju.

Kolorektālais jeb zarnu vēzis ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām arī attīstītajās valstīs. Visā pasaulē, pamatojoties uz sastopamības biežumu, šī ir otrā izplatītākā vēža slimība sievietēm un trešā vīriešu dzimuma pacientiem, kā arī ceturtais galvenais nāves cēlonis vīriešiem, un trešais - sievietēm. 

2020. gadā Eiropā atklāts vairāk nekā 1,9 miljonu jaunu kolorektālā vēža gadījumu. 10 valstis, kurās 2020. gadā ir visaugstākais kolorektālā vēža gadījumu skaits un lielākais nāves gadījumu skaits no kolorektālā vēža: Ungārija (9793), Slovākija (4821), Norvēģija (4976), Nīderlande (17015), Dānija (5769), Slovēnija (2018), Portugāle (10 501), Japāna (148 505), Latvija (1 745), Horvātija (3 706).

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, Latvijā 2022. gadā kolorektālā vēža skrīnings veikts 61 633 (19,1%) Latvijas iedzīvotājiem, no kuriem 6193 testa rezultāts bija pozitīvs.

Atbilstoši pasaules datiem, saslimstība ar resnās un taisnās zarnas vēzi palielinās līdz ar vecumu, 90% gadījumu rodas cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem. Vīriešiem vidēji - 68, bet sievietēm - 72 gadu vecumā.

Dažādi faktori izraisa dažādus vēža veidus. Pētnieki turpina meklēt faktoru, kas izraisa kolorektālo vēzi, tostarp veidus, kā to novērst. Lai gan nav pierādīta paņēmiena, kā pilnībā novērst zarnu vēzi, bet ir iespējams samazināt tā risku.

Viens no svarīgiem riska faktoriem ir pozitīva ģimenes anamnēze (kādam ģimenē bijis resnās un/vai taisnās zarnas vēzis). Risks atkarīgs no vecuma, kurā ģimenes loceklim diagnosticēta onkoloģija, un no radiniecības pakāpes. Resnās un taisnās zarnas polipi ir labdabīgi zarnu veidojumi ar ļaundabīgu transformāciju risku. Vēzis visbiežāk attīstās no polipiem, retāk no normālas gļotādas.

Papildus vecumam, dzimumam un ģenētikai ir arī citi noteiktie zarnu vēža riska faktori, kas, iespējams, veicina patoģenēzi onkoloģijas attīstībai. Piemēram, uztura un dzīvesveida faktori: palielināta sarkanās gaļas un alkohola lietošana, smēķēšana, samazināta augļu, dārzeņu un kalcija uzņemšana, samazināta fiziskā aktivitāte. Arī blakusslimības var būt kā riska faktori zarnu vēža attīstībai, piemēram, aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un iekaisīgas zarnu slimības. Resnās zarnas vēža profilakse ietver veselīgu dzīvesveidu ar regulārām fiziskām aktivitātēm, pietiekami daudz šķiedrvielām bagātas pārtikas (augļu un dārzeņu) uzņemšanu. Slimības risku var samazināt arī pilngraudu produkti, piena produkti, D vitamīns un Omega-3 taukskābes (zivju eļļa).

Tendence kolorektālā vēža riska samazināšanā ir tādām zālēm kā aspirīns. Bet šis ieguvums attīstās tikai 5 līdz 10 gadus pēc aspirīna terapijas uzsākšanas. Turklāt arvien vairāk datu liecina par iespējamu metformīna, pretdiabēta līdzekļa, ķīmisko profilaktisko iedarbību kolorektālā vēža gadījumā.

Atteikšanos no smēķēšanas var uzskatīt arī par primāro vēža profilaksi. Pētījumu dati liecina, ka pacienti, kuri atmetuši smēķēšanu, salīdzinājumā ar tiem, kuri nekad nesmēķēja, bija pakļauti paaugstinātam riskam aptuveni 25 gadus pēc atmešanas.

Ņemot vērā augsto mirstības līmeni, svarīga ir sekundārā profilakse. Visā pasaulē galvenais vēža agrīnas atklāšanas veids ir iedzīvotāju skrīninga programmas, kuru mērķis ir atklāt audzēju agrīnā stadijā un uzsākt ārstēšanu.

Sekundārā profilakse ļauj atklāt slimību bezsimptomu fāzē. Viens no sekundārās profilakses veidiem ir skrīnings. Veicot savlaicīgu diagnostiku, var atklāt pirmsvēža stāvokļus vai ļaundabīgos audzējus agrīnās stadijās, kas palielina slimības ārstēšanas iespējas vai arī sniedz iespēju terapijai palēnināt slimības progresēšanu, tādējādi uzlabojot prognozi un dzīves kvalitāti.

Valsts apmaksāts kolorektālā vēža skrīnings Latvijā pieejams kopš 2009. gada. Izmantoja Gvajaka testu, - pacientam izsniedza testa strēmeles slēpto asiņu noteikšanai. Pārbaudei izmantoja fēču paraugus no trim zarnu izejam. Pēc paraugu ņemšanas tests bija jānogādā savam ģimenes ārsta. Viena no šīs metodes problēmām bija nepieciešamība lietot medikamentus un vismaz trīs dienas pirms testa ievērot uztura ierobežojumus, kas paredzēti, lai samazinātu viltus negatīvu un viltus pozitīvu rezultātu risku.

Sākot ar 2019. gadu, resnās zarnas vēža profilaktiskā slēpto asiņu noteikšanā fēcēs, izmanto imūnķīmisku (IFOB-t) metodi. Šīs tests ne tikai būtiski vienkāršo pārbaudes procedūru pacientam mājās, bet ir arī daudz precīzāks, salīdzinot ar Gvajaka testu. IFOB-t ir uzlabota Gvajaka testa metode hemoglobīna noteikšanai izkārnījumos, izmantojot cilvēka hemoglobīnam specifiskas antivielas, nevis nespecifiskāku peroksidāzes reakciju. Imunķīmijas testa metodei nepieciešams tikai viens fēču paraugs (salīdzinājumā ar slēpto asiņu Gvajaka testiem, kam nepieciešami trīs paraugi). Salīdzinot ar citām pasaulē pieejamiem zarnu vēža skrīninga metodēm, IFOB tests ir visrentablākā uz populāciju balstīta skrīninga stratēģija, pateicoties tās salīdzinoši zemajām izmaksām un augstajai jutībai. Zarnu vēža imūnķīmisko metodi neietekmē diēta vai medikamenti.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko skrīningu (slēpto asiņu izmeklēšanu izkārnījumos) sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem var veikt reizi divos gados, un tā veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Skrīnings notiek pēc oportūnistiskā principa. Lai saņemtu valsts apmaksātu pārbaudi un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājās, pacientam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ja gadījuma testa rezultāts ir pozitīvs, nepieciešams pēc iespējas ātrāk vērsties pie sava ģimenes ārsta turpmākai fibrokolonoskopijas veikšanai.

Kolonoskopija un slēpto asiņu fēcēs imūnķīmiskais tests (IFOB-t) ir vēlamās skrīninga metodes, kas minētas galvenajās Eiropas vadlīnijās kolorektālā vēža skrīningam.

Kolonoskopijas laikā ārstam ir iespēja vizualizēt taisnās un resnās zarnas lūmenu visā garumā. Procedūras laikā vizuāli konstatētas patoloģijas gadījumā iespējams veikt biopsiju un polipektomiju. Kolonoskopijas atradumus apstiprina histoloģiski. Histoloģiskā analīze ļauj precizēt diagnozi. Toties kolonoskopija ir invazīvs izmeklējums ar komplikāciju risku – asiņošanu, resnās zarnas perforāciju un citu.

Pastāv arī citas metodes zarnu izmeklēšanai, ko izmanto retāk, jo tās nav ar tik augstu jūtīgumu un specifiskumu, kā arī ir ar ielākām izmaksām. Piemēram:

• elastīga sigmoidoskopija ir vēl viena iespēja tiešai distālās resnās zarnas vizualizācijai;
• DNS tests (sDNA-FIT), kas balstīts uz 7 DNS marķieru un slēpto asiņu testu rezultātiem;
• datortomogrāfiskā kolonogrāfija (virtuālā kolonoskopija) palīdz, lai vizuāli novērtētu resnās un taisnās zarnas kolorektālo polipu un vēža esamību;
• kapsulas endoskopija - lielas tabletes izmēra kameras uzņemšana, kas, pārvietojoties pa zarnu traktu, ieraksta attēlus.

Raksta avots: www.arsts.lv