GANGRĒNA
viena no audu atmiršanas (nekrozes) formām. Gangrēnas cēloņi - asinsrites, vielmaiņas traucējumi, saindēšanās, traumatiski audu bojājumi, nelabvēlīgi ārējās vides faktori; III - IV pakāpes apdegumi un apsaldējumi, kas izraisa audu šūnu olbaltumvielu sarecēšanu, asinsvadu spazmas, trombozi un emboliju. Sabrūkošo eritrocītu pigmenta ietekmē nekrotiskie audi kļūst tumši brūni vai melni. Bieži gangrēna rodas obliterējošā endarterīta un obliterējošās aterosklerozes beigu stadijā, kad artērijas sašaurinās un locekļiem arteriālu asiņu piegāde kļūst nepietiekama; tam seko audu barošanās traucējumi, ko pastiprina asinsvadu spazmas un tromboze. Šāda gangrēna visbiežāk rodas kājās. Ja artērijas nosprosto embols vai trombs, gangrēna var strauji veidoties rokās, kājās, kā arī iekšējos orgānos, piem., zarnās - apzarņa asinsvadu embolijas un trombozes gadījumā. Zarnu gangrēna rodas arī sakarā ar to iesprūdumu trūces vārtos vai zarnu aizsprostojumu. Gangrēnu var veicināt cukura diabēts, kas izraisa asinsrites un vielmaiņas traucējumus audos. Gangrēna slimajā orgānā rada stipras sāpes. Izšķir sauso un mitro gangrēnu. Sausās gangrēnas (mumifikācijas) gadījumā audi zaudē šķidrumu, izžūst un parasti kļūst melni. Tā nereti izplatās līdz zināmai robežai - demarkācijas līnijai. Mitrā gangrēna var rasties, ja arteriālās un venozās asinsrites traucējumiem pievienojas infekcija un straujš audu sabrukums. Tā parasti strauji progresē un izraisa organisma saindēšanos, kas var būt nāves cēlonis. Ārstēšana ķirurģiska - locekļa daļēja vai pilnīga amputācija, zarnu rezekcija. Profilakse. Laikus jāārstē artēriju un vēnu slimības - obliterējošais endarterīts, trombangīts, ateroskleroze, kā arī cukura diabēts. Cilvēkiem, kam ir zarnu samešanās vai radušās iesprūdušas trūces, steidzami jāizdara operācija. T.s. gāzes gangrēnu izraisa anaerobiskie mikrobi (skatīt anaerobu infekcija).
