GANGLIOBLOKATORI
vielas, kas bloķē veģetatīvo nervu ganglijus. Pie ganglioblokatoriem pieder benzoheksonijs, pentamīns, dikolīns, pahikarpīns, nanofīns, pirilēns, mekamīns, arfonāds u.c. Samazinot nervu impulsu plūsmu uz asinsvadiem, ganglioblokatori pazemina to tonusu, tāpēc tos izmanto hipertoniskās slimības u.c. ar asinsvadu spazmām saistītu slimību ārstēšanā. Ganglioblokatoru izraisīto asinsspiediena pazemināšanos izmanto ķirurģijā, lai samazinātu asins zudumu vairogdziedzera, priekšdziedzera un krūts dziedzera operācijās. Samazinot impulsu plūsmu parasimpātiskajos nervos, ganglioblokatori samazina gremošanas dziedzeru sekrēciju, atslābina iekšējo orgānu gludo muskulatūru, tāpēc ganglioblokatorus lieto kuņģa čūlas, zarnu un bronhu spazmu ārstēšanā. Pahikarpīnu un dikolīnu, kas pastiprina dzemdes muskulatūras saraušanos, izmanto arī dzemdību stimulēšanai. Ganglioblokatorus lieto arī plaušu un smadzeņu tūskas ārstēšanā un profilaksē. Galvenās blakusparādības ir ēstgribas trūkums, sausums mutē, aizcietējums, urīna aizture, redzes traucējumi. Strauja stāvokļa maiņa pēc preparātu lietošanas var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un bezsamaņu (ortostatisko kolapsu). Lai tas nenotiktu, vismaz 2 stundas pēc ganglioblokatora lietošanas jāpavada guļus. Ganglioblokatorus nedrīkst lietot hipotoniskās slimības, aterosklerozes, miokarda infarkta gadījumā, kā arī tad, ja ir asinsizplūdums smadzenēs. Ganglioblokatori lietojami tikai ārsta uzraudzībā.
