GALVASSĀPES
rodas no jušanas nervu šķiedru un to galu kairinājuma smadzeņu cietajā apvalkā, it īpaši tā asinsvadu sienās un venozajos sinusos, kā arī smadzeņu lielo asinsvadu sienās vai galvaskausa velves muskuļos un asinsvados. Smadzeņu vielā šādu jutīgu nervu veidojumu nav. Galvassāpes var rasties, ja patoloģisks process nervu šķiedras un to galus ietekmē tieši, humorāli vai reflektoriski. Atkarībā no tā, kurā apvidū jutīgie nervu veidojumi kairināti, dažāds var būt galvassāpju izvietojums. Ja bojātas galvas vai kakla jušanas nervu, piem., trijzaru, mēles un rīkles nerva, kakla nervu saknīšu šķiedras, galvassāpes ir norobežotas noteiktā galvas apvidū. Vietējām galvassāpēm pamatā var būt arī nervu pinuma, šķiedru un to galu kairinājums dažu artēriju sienās. Ja kairināti nervu šķiedru gali smadzeņu apvalkos un to asinsvados, galvassāpes var būt visā galvā. Galvassāpes var būt vienā pusē, piem., migrēnas gadījumā un tad, ja bojāts kāds no galvas smadzeņu asinsvadiem. Ja galvassāpes norobežotas nelielā laukumā galvas matainajā daļā vai sejā, visbiežāk to cēlonis ir patoloģisks process zobos, mandelēs, mēlē. Stīpveida un cepurveida galvassāpes izraisa nervgaļu kairinājums galvaskausa velves muskuļos. Galvassāpju raksturs arī var būt dažāds. Ļoti asas galvassāpes ir neiralģijas gadījumā, bet trulas, plēsošas - ja kairināti nervgaļi smadzeņu apvalkos, piem., pieaugot smadzeņu šķidruma spiedienam. Spiedošas galvassāpes raksturīgas nervgaļu kairinājumam galvaskausa velves muskuļos, piem., neirozes gadījumā. Dažāds var būt galvassāpju ilgums. īsu lēkmju veidā (dažas sekundes vai minūtes) parasti ir neiralģiskas galvassāpes. Lēkmes, kas ilgst vairākas stundas vai pat dienas, raksturīgas migrēnai, bet pastāvīgas galvassāpes ir tad, ja bojāti smadzeņu apvalki un paaugstināts vai pazemināts spiediens galvaskausa dobumā. Galvassāpju cēloņi var būt dažādi. Galvassāpju pamatā var būt funkcionāli vai organiski procesi galvaskausa dobumā, piem., iekaisums, asinsrites traucējumi, traumatisks bojājums, audzējs. Galvassāpju cēlonis var būt arī patoloģiski procesi citās organisma daļās, kuri var sekundāri
izraisīt funkcionālas vai strukturālas pārmaiņas minētajos nervu elementos galvas apvidū. Ļoti bieži galvassāpes rada mandeļu, zobu, deguna blakusdobumu, ausu u.c. sastrutojumi. Galvassāpju cēlonis var būt hroniskas infekcijas slimības (tuberkuloze, sifiliss, bruceloze) un intoksikācija (ar alkoholu, nikotīnu, benzīnu, arī cukura diabēta, aknu vai nieru slimību izraisīta), kā arī asinsrites sistēmas slimības (ateroskleroze, hipertoniskā slimība, vaskulīts), plaušu slimības (emfizēma, pneimoskleroze), acu slimības (glaukoma, iridociklīts) un nepareizas brilles. Galvassāpes raksturīgas arī neirozei. Arstēšana. Tā kā galvassāpes ir ļoti daudzu slimību pazīme, galvassāpju gadījumā jāgriežas pie ārsta. Bez ārsta norādījuma nedrīkst lietot pretsāpju līdzekļus vai fizikālas procedūras. Att.
