GALVASKAUSS
galvas skelets; tam ir 2 daļas: mugurējā - smadzeņdaļa un priekšējā - sejasdaļa. Smadzeņdaļā (neurocranium) atrodas galvas smadzenes, kā arī dzirdes un līdzsvara orgāni. Tās skeletu veido 8 kauli: pakauša kauls, spārnkauls, pieres kauls, sietiņkauls, 2 paura kauli un 2 deniņkauli. Galvaskausa smadzeņdaļā izšķir velvi un pamatni. Galvaskausa velvi no priekšpuses veido pieres kaula zvīņa, no mugurpuses - pakauša kaula zvīņa: augšpusē ir paura kauli, bet sānos - deniņkaulu zvīņas. Kaulus saista šuves, kas uz vecumu daļēji pārkaulojas. Jaundzimušajiem tajās ir šauras saistaudu plēvītes, kas, dažu šuvju krustošanās vietās paplašinoties, veido t.s. avotiņus. Šuves un avotiņi ļauj bērna galvas formai nedaudz mainīties, kad tā iet cauri mazajam iegurnim dzemdību laikā. Avotiņi pārkaulojas 1. - 2. mūža gadā. Velves kaulus veido 2 blīvās kaulvielas plātnītes (iekšējā un ārējā), starp kurām ir nedaudz irdenās kaulvielas. No sitiena pa galvu parasti vieglāk lūst iekšējā plātnīte; tās lūzuma asās malas var ievainot asinsvadus, radot bīstamu asiņošanu. Ārējā plātnīte no vieglāka trieciena var palikt nebojāta. Galvaskausa smadzeņdaļas kauliem no iekšpuses cieši piekļaujas cietais smadzeņu apvalks, kas vienlaikus ir arī to kaulplēve. Vietām tas sadalās 2 lapās, izveidojot spraugveida telpas, t.s. venozos sinusus, pa kuriem cirkulē no smadzenēm atplūstošās venozās asinis. Pa nelielām velves kaulu atverēm venozie sinusi savienojas ar galvas virspusējām vēnām. Pa šiem savienojumiem infekcija no apkārtējās vides var iekļūt galvaskausa dobumā. Smadzeņdaļas pamatni veido visi galvaskausa kauli, izņemot paura kaulus. Pamatnes iekšējā virsmā ir 3 galvaskausa bedres: priekšējā, vidējā un mugurējā. Priekšējā galvaskausa bedrē atrodas galvas smadzeņu pieresdaivas un ožas nervi. Pa daudzajām vidējās bedres atverēm no galvaskausa iziet vairāki (II - VI) galvas smadzeņu nervi, bet tajā ienāk iekšējās miegartērijas - galvas smadzeņu barotājas. Uz turku segliem (bedrīte spārnkaula ķermeņa augšējā virsmā) uzgulst smadzeņu piedēklis - hipofīze, bet pārējo bedres daļu aizņem galvas smadzeņu deniņdaivas. Deniņu kaulu piramīdā atrodas dzirdes un līdzsvara orgāni. Mugurējās galvaskausa bedres vidū ir lielais pakauša caurums, kas savieno galvaskausa dobumu ar mugurkaula kanālu. Tajā iegarenās smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Pa citām šās bedres atverēm no galvaskausa iziet pārējie (VII - XII) galvas smadzeņu nervi. Mugurējo galvaskausa bedri aizņem iegarenās smadzenes, smadzenītes un smadzeņu tilts. Traumu gadījumā sevišķi bīstami ir galvaskausa pamatnes kaulu lūzumi. Kaulu asās malas var bojāt dzīvībai svarīgus nervus un asinsvadus, kuri iet cauri pamatnes kauliem. Asinsizplūdumi var saspiest nervus un radīt to darbības traucējumus. Asiņošana pa muti, degunu, ausīm, kā arī asinsizplūdumi ap acīm ir viens no galvaskausa pamatnes kaulu lūzumu simptomiem. Sejasdaļa (splanchnocranium) sastāv no 15 kauliem. Lielākie no tiem ir augšžoklis un apakšžoklis. Augšžoklis (maxilla) ir pāra kauls; tas atrodas sejas skeleta vidusdaļā un piedalās deguna dobuma, acs dobuma un aukslēju veidošanā. Kaula apakšējā daļā ir alveolārais izaugums ar augšējiem zobiem. Kaula ķermenī ir augšžokļa (Haimora) dobums, kas savienots ar deguna dobumu. Tāpēc iekaisums no deguna dobuma var pāriet arī uz augšžokļa dobumu. Apakšžoklim (mandibula) izšķir ķermeni un 2 zarus. Uz ķermeņa ir alveolārais izaugums ar apakšējiem zobiem, bet katra zara augšējā galā - galviņa, kas ar deniņu kaula locītaviedobumu un locītavpauguriņu veido apakšžokļa locītavu (articulatio temporomandibularis). Locītaviedobumā ir blīva saistaudu plātnīte - locītavas disks, kas palielina kustībspējas. Ja locītavas somiņa vaļīga, locītavas galviņa, cilvēkam pārāk plaši atverot muti, var pārslīdēt pāri deniņu kaula locītavpauguriņam un izmežģīties locītava. Starp galvaskausa un mugurkaula pirmo. un otro skriemeli izveidojas sarežģītas locītavas, kas nodrošina galvas kustības ap visām asīm.
