GALVAS SMADZENES

02.04.2012

centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā. Galvas smadzenes regulē visus organisma fizioloģiskos procesus, kā arī nosaka cilvēka izturēšanos un darbību. Galvas smadzeņu masa cilvēkam parasti ir 1350 - 1500 grami (tā nav vislielākā absolūtā galvas smadzeņu masa dzīvnieku pasaulē; piem., delfīniem tā ir 3000 grami, Indijas zilonim - 5200 grami), tām raksturīga liela relatīvā masa - 1/40 - 1/45 visas ķermeņa masas (zilonim ķermeņa masa 5668 reizes pārsniedz galvas smadzeņu masu, cilvēkveida pērtiķiem galvas smadzeņu relatīvā masa sasniedz 1/80 ķermeņa masas). Galvas smadzeņu attīstībā nav vērojamas rasu īpatnības. Cilvēka intelektuālās spējas ir saistītas galvenokārt ar garozas uzbūves īpatnībām un nervu šūnu funkcionālajām spējām, mazāk ar galvas smadzeņu masu un apjomu.

Galvas smadzenes attīstās no embrionālās nervu caurulītes kraniālā (galvaskausa) gala. No pārējās nervu caurulītes daļas attīstās muguras smadzenes. Galvas smadzenes griezumā var izšķirt divējādas krāsas smadzeņu vielu: pelēko, ko veido nervu šūnu ķermeņi, un balto vielu, ko veido nervu šūnu izaugumi. No funkcionālā viedokļa pelēko vielu veido nervu darbības centri, bet balto vielu - nervu ceļi (trakti), kas vada impulsus. Galvas smadzenes iedala 5 daļās: papildsmadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs. Visas šīs daļas, izņemot galasmadzenes, veido smadzeņu stumbru (truncus cerebri). Tajā atrodas nervu šķiedru un nervu šūnu grupu tīklveida sakopojums - retikulārā formācija, kā arī vairāki nervu centri, kas regulē dzīvībai svarīgas funkcijas. Papildsmadzenes (myelencephalon) jeb iegarenās smadzenes (medulla oblongata) ir muguras smadzeņu turpinājums. To priekšējā virsmā atrodas 2 (pāra) gareniski paaugstinājumi - piramīdas, ko veido smadzeņu baltā viela; tie ir apzināto kustību nervu ceļi, kas vada impulsus no smadzeņu garozas uz muguras smadzeņu priekšējo ragu šūnām, bet no tām tālāk pa muguras smadzeņu nerviem uz skeleta muskuļiem.

Uz iegareno un muguras smadzeņu robežas krustojas 80 - 90% apzināto kustību nervu ceļu šķiedru, pārējās šo ceļu šķiedras krustojas pakāpeniski muguras smadzenēs; tātad kustību impulsi no smadzeņu garozas labās puses aiziet uz ķermeņa pretējās puses skeleta muskulatūru un otrādi - ķermeņa labās puses muskuļi saņem impulsus no kreisās smadzeņu puslodes garozas. Iegareno smadzeņu baltajā vielā ietilpst arī jušanas nervu ceļi, kas nāk caur muguras smadzenēm no ķermeņa virsmas un orgāniem un iet uz galvas smadzenēm . Pelēkās vielas veidojumi iegarenajās smadzenēs ir mēles un rīkles nerva, klejotājnerva, papildnerva, zemmēles nerva kodoli.

Iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, sirdsdarbības, asinsvadu motoriskais (vazomotoriskais), rīšanas, klepošanas centrs. Tāpēc iegareno smadzeņu bojājumi rada smagus elpošanas un sirdsdarbības traucējumus, kas var kļūt par nāves cēloni. Mugurējās smadzenes (metencephalon) sastāv no tilta un smadzenītēm. Tilts (pons) atrodas iegareno smadzeņu priekšpusē. Sānos tas sašaurinās un ieiet smadzenītēs. Tilta balto vielu veido gan kustību, gan jušanas nervu ceļi, kas savieno iegarenās un muguras smadzenes ar augstākajām smadzeņu daļām. Pēlēko vielu veido trijzaru nerva, atvilcējnerva, sejas nerva, līdzsvara un dzirdes nerva u.c. kodoli. Smadzenītes (cerebellum) nosedz iegarenās smadzenes un tiltu no mugurpuses. To perifērisko daļu veido pelēkā viela - smadzenīšu garoza, bet centru - baltā viela, kurā atrodas vairāki pelēkās vielas sakopojumi - kodoli. Smadzenīšu garengriezumā, kas izdarīts tieši vidū, redzams īpatnējs baltās un pelēkās vielas izkārtojums, kas atgādina dzīvībaskoku. Ar apkārtējām smadzeņu daļām smadzenītes saista vairāki šķiedru (baltās vielas) sakopojumi - t.s. smadzenīšu kājiņas. Apakšējās kājiņas savieno tās ar iegarenajām

un muguras smadzenēm; pa tām smadzenītes saņem impulsus no ķermeņa muskuļiem, saitēm, locītavām, kā arī no iekšējās auss pusloka kanāliem. Vidējās kājiņas savieno abas smadzenīšu puslodes savā starpā un ar tiltu, bet tālāk - ar smadzeņu lielo pusložu garozu. Smadzenīšu augšējās kājiņas savieno tās ar vidussmadzenēm. Smadzenīšu funkcijās ietilpst līdzsvara un kustību koordinācija. Papildsmadzenes un mugurējās smadzenes kopā sauc par rombveida smadzenēm. Vidussmadzenes (mesencephalon) atrodas tilta priekšā. To apakšējā virsmā ir 2 smadzeņu kājiņas, kas ieiet smadzeņu lielajās puslodēs. Tām cauri iet jušanas nervu šķiedras, kas nāk no iegarenajām un muguras smadzenēm un iet uz augstākajām smadzeņu daļām, kā arī kustību nervu šķiedras, kas stiepjas pretējā virzienā. Visas šķiedras, kas veido smadzeņu kājiņas, dažādās smadzeņu daļās pakāpeniski krustojas, tāpēc katrā kājiņā ir kustību un jušanas šķiedras no pretējās ķermeņa puses. Smadzeņu kājiņu centrā ir vairāki kodoli. Te atrodas t.s. sarkanais kodols (viens no automātisko kustību centriem), acs kustību un veltņa nervu kodoli u.c. Vidussmadzeņu augšējā virsmā ir četrkalne - smadzeņu vielas plātnīte ar 4 pauguriņiem. Šeit atrodas nervu centri (komplicēti reflektorisku kustību centri), kas regulē acu un ausu (tātad galvas) pagriešanos uz gaismas vai skaņas pusi. Starpsmadzenes (diencephalon) atrodas vidussmadzeņu priekšā. To lielākie veidojumi ir 2 t.s. redzes pauguri (thalamus). Tajos pārslēdzas visi jušanas nervu ceļi (izņemot ožas traktu), kas iet no perifērijas uz smadzeņu garozu. Starpsmadzeņu augšējā virsmā starp vidussmadzeņu četrkalnes priekšējiem pauguriņiem atrodas iekšējās sekrēcijas dziedzeris epifīze. Starpsmadzeņu apakšējā daļā - hipotalāmā (apvidus zem redzes paugura) ir vielmaiņas, termoregulācijas u.c. svarīgi centri. Hipotalāma kodoli svarīgi visās reflektoriskajās norisēs, kuras ir emociju fizioloģiskais pamats. No hipotalāma uz leju atrodas hipofīze.

Galasmadzenes (telencephalon) veido divas smadzeņu lielās puslodes, ko saista smadzeņu saiklis. Katrai puslodei ir 5 daivas: pieres, paura, pakauša un deniņu daiva; piekto daivu sauc par saliņu (noslēpta dziļumā), un to pārklāj deniņu un paura daiva. Katras puslodes perifēriju veido pelēka viela - smadzeņu garoza (cortex cerebri). Tās virsmu palielina daudzas krokas, ko citu no citas atdala rievas. Kā krokas, tā rievas ir individuāli mainīgas, tomēr shematiski šajā daudzveidībā var izšķirt visiem cilvēkiem aptuveni vienādas krokas un rievas (piem., pieres daivā izšķir priekšējo centrālo kroku, tās priekšpusē - 3 pieres krokas utt.). Garozā noris augstākā nervu darbība, kuras pamatā ir nosacījuma refleksi (beznosacījuma refleksus realizē zemākās smadzeņu daļas). Cilvēka galvas smadzeņu garozas virsmas kopējā platība ir apmēram 2250 cm2, nervu šūnu skaits tajā sasniedz 14 miljardus. Garozas šūnas bagātīgi apgādātas ar asinīm, tās patērē 10 - 20 reižu vairāk skābekļa nekā citi audi. Garoza ir ļoti jutīga pret skābekļa trūkumu; nesaņemot asinis (reizē ar to arī skābekli), tās šūnas iet bojā 5 - 8 minūtēs. Garoza ir augstākās analīzes un sintēzes orgāns. Šeit noris vispārināšanas process, domāšana. Smadzeņu garozā atrodas analizatoru kortikālā daļa. Pieres daivas priekšējā centrālājā krokā atrodas kustību (motoriskā) zona. No tās šūnām iet kustību nervu šķiedras uz visiem ķermeņa muskuļiem. Mugurējās centrālās krokas apvidū nonāk impulsi no receptoriem, kuri atrodas ādā un kurus ierosina mehāniskie kairinājumi (pieskāriens, spiediens, stiepšana, vibrācija). Pakauša daivā atrodas redzes centri, to vidū arī lasīšanas centrs. Dzirdes analizatora kortikālā daļa atrodas deniņu daivas augšējā krokā. Kreisās puslodes apakšējā pieres krokā atrodas runas motoriskais centrs (kreiļiem tas ir labajā puslodē). Šis centrs attīstīts tikai cilvēkam un atrodas labās rokas kustību centra tuvumā. Tas norāda, ka artikulētā runa, kas raksturīga cilvēkam (dzīvniekiem tikai neartikulētas skaņas), ir attīstījusies darba procesā. Pelēkā smadzeņu viela lielajās puslodēs atrodas arī centrā, baltajā vielā. Tā veido zemgarozas jeb bazālos kodolus. Svarīgākais no tiem ir t.s. svītrainais ķermenis (šāds nosaukums tāpēc, ka pelēko vielu sadala baltās vielas starpslāņi). Tas ir svarīgs automātisko kustību koordinācijas centrs, kas ietilpst ekstrapiramidālajā sistēmā (skatīt kustību regulācija); tas piedalās arī veģetatīvo funkciju regulācijā. Šķiedras, kas veido lielo pusložu balto vielu, iedala 3 šķiedru sistēmās: asociatīvās, komisurālās un projekcijas šķiedras. Asociatīvās šķiedras savieno dažādus vienas puslodes apvidus. Komisurālās šķiedras saista abas puslodes; pie šīm šķiedrām pieder, piem., lielais smadzeņu saiklis (corpus callosum), kas labi redzams galvas smadzeņu garengriezumā. Projekcijas šķiedras savieno garozu ar zemākajām smadzeņu daļām; tās var būt jušanas vai kustību nervu šķiedras.

Garozas iekšējā, pret smadzeņu pamatni pavērstā virsma kopā ar dažiem zemgarozas kodoliem veido t.s. limbisko sistēmu, kas regulē emocijas un ar tām saistītās reakcijas. Smadzeņu dobumi (ventriculi cerebri). Katrā galvas smadzeņu daļā ir dobums; tie savienoti cits ar citu, kā arī ar muguras smadzeņu centrālo kanālu. Galasmadzenēs katrā puslodē ir sarežģītas konfigurācijas dobums (pirmais un otrais smadzeņu dobums). Katrs no tiem savienots ar trešo smadzeņu dobumu, kas atrodas starpsmadzenēs. Mugurpusē pa šauro vidussmadzeņu dobumu (t.s. smadzeņu ūdensvadu) tas savienots ar ceturto smadzeņu dobumu, kas ir kopējs dobums mugurējām smadzenēm un papildsmadzenēm.

Ceturtais smadzeņu dobums savienots arī ar muguras smadzeņu centrālo kanālu un t.s. subarahnoidālo telpu (atrodas starp mīksto un tīklaino smadzeņu apvalku). Visos smadzeņu dobumos, centrālajā kanālā, kā arī subarahnoidālajā telpā atrodas smadzeņu šķidrums, ko producē smadzeņu dobumu asinsvadu pinumi.

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

  • Linda 12.03.2019 21:53
    https://www.facebook.com/groups/309132679803649/about/ Šī ir saite uz privātu forumu Facebook smadzeņu audzēju (arī smadzeņu cistu), pacientiem, izdzīvojušajiem, viņu ģimenēm un draugiem, lai dalītos ar informāciju un personīgo pieredzi par savu ‘ceļojumu’. Ikviens tiek mudināts dalīties medicīniskā, emocionālā un psiholoģiskā pieredzē, lai uzzinātu vairāk un, iespējams, palīdzētu sev un citiem. *Grupas nosaukums ir “Smadzeņu audzēji – SARUNAS”

Nedēļas tēma

Menopauze – sievietes pitstops, kas ikvienai būs jāiziet!

Menopauze – sievietes pitstops, kas ikvienai būs jāiziet!

Tuvojoties menopauzei, vairums sieviešu saskaras ar izjūtām, bažām un pārsteigumiem, kas ir stiprāki par straujākajiem amerikāņu kalniņiem. Pārmaiņas var būt satraucošas un pat informatīvi mulsinošas. Lai ikvienai sievietei būtu vieglāk vadīt savu dzīvi šai pārmaiņu laikā, konsultē ginekoloģe-endokrinoloģe Inta Dinsberga.

Aktuālie piedāvājumi

Video

Kā vienkārši un ātri pagatavot uzturvielām bagātu dzērienu? Stāsta eksperte (VIDEO)

Kā vienkārši un ātri pagatavot uzturvielām bagātu dzērienu? Stāsta eksperte (VIDEO)

Bagātinot kefīru ar spinātiem, kama miltiem, ķimenēm un mārrutkiem, pāris minūtēs var tikt pie veselīga un uzturvielām bagāta dzēriena, kas var aizstāt uzkodu starp ēdienreizēm. Šādu vasarīgu dzērienu viegli iespējams sagatavot līdzņemšanai uz darbu. Turklāt, mainot dārzeņus, piemēram, spinātus aizstājot ar biešu pulveri, iespējams variēt ar kokteiļa krāsu.

Produktu testi

"Pharmaceris H-Sensitonin" – nomierinošs micelārais šampūns jutīgai galvas ādai

"Pharmaceris H-Sensitonin" <b>– </b>nomierinošs micelārais šampūns jutīgai galvas ādai

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar SIA "G.Miežis Ārsts" piedāvā testēt nomierinošu šampūnu jutīgai galvas ādai "Pharmaceris H-SENSITONIN". 

Uztura bagātinātājs "Flexagen Forte" – locītavu veselībai un kustību komfortam

Uztura bagātinātājs "Flexagen Forte" – locītavu veselībai un kustību komfortam

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar vitamini.lv piedāvā testēt uztura bagātinātāju "Flexagen Forte" locītavu veselībai un kustību komfortam.

Testa rezultāti: "Hypnosols Sleep Support" – iemigšanai, veselīgam miegam un diennakts ritma saglabāšanai

Testa rezultāti: "Hypnosols Sleep Support" – iemigšanai, veselīgam miegam un diennakts ritma saglabāšanai

Jūnijā medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr. Pakalns SELECT" piedāvāja testēt produktu iemigšanai, veselīgam miegam un diennakts ritma saglabāšanai – "Hypnosols Sleep Support".

Uzņēmējs runā

Menopauze – sievietes pitstops, kas ikvienai būs jāiziet!

zinat

Tuvojoties menopauzei, vairums sieviešu saskaras ar izjūtām, bažām un pārsteigumiem, kas ir stiprāki par straujākajiem amerikāņu kalniņiem. Pārmaiņas var būt satraucošas un pat informatīvi mulsinošas. Lai ikvienai sievietei būtu vieglāk vadīt savu dzīvi šai pārmaiņu laikā, konsultē ginekoloģe-endokrinoloģe Inta Dinsberga.

Arī medicīnas nozarē nepieciešami augsta līmeņa vadītāji

augstskola_turiba

Biznesa augstskola Turība piedāvātā profesionālā maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība veselības un aprūpes iestāžu vadītājiem" ir medicīnas nozares darbinieku iespēja papildināt zināšanas veselības ekonomikā un citās jomās, kas saistītas ar veselības vadību.