FLUOROGRĀFIJA
rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, pēc kuras cilvēka orgānu rentgenogrāfisko attēlu no fluorescējoša (spīdoša) ekrāna fiksē uz fotofilmas. Svarīgākās fluorogrāfijas aparāta sastāvdaļas ir parastais rentgendiagnostikas aparāts, optisko lēcu sistēma un lielam uzņēmumu skaitam piemērota automatizēta fotokamera. Ar parasto fluorogrāfu iegūtā attēla lielums ir 70X70 milimetri, ar lielkadru fluorogrāfu - 100X100 milimetri. 1 maiņā var izdarīt 250 - 300 izmeklējumu. Fluorogrāfijas diagnostiskā vērtība ir lielāka nekā rentgencaurskatei, bet lielkadru fluorogramma informācijas daudzuma un kvalitātes ziņā pielīdzināma rentgenuzņēmumam. Fluorogrāfija nodrošina agru diagnostiku dažādām plaušu slimībām un sirdskaitēm; to lieto arī skeleta un gremošanas orgānu profilaktiskai izmeklēšanai. Ar fluorogrāfijas metodi atklāj vairāk nekā 60% plaušu tuberkulozes gadījumu un ap 50% plaušu audzēju. Ik gadus PSRS fluorogrāfiski izmeklē t.s. obligāto kontingentu - bērnu, pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas, komunālo pakalpojumu iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, mācību iestāžu audzēkņus u.c. Reizi gadā izmeklē arī visus pārējos iedzīvotājus, kas vecāki par 14 gadiem. Fluorogrāfija ir ērta, lēta un objektīva metode lielu iedzīvotāju grupu profilaktiskai izmeklēšanai gan stacionāros kabinetos, gan rūpnīcās, skolās, kolhozos un citur, uz kurieni izbrauc īpašas speciālistu grupas. Att.
