FIZISKĀ AUDZINĀŠANA
pasākumu sistēma cilvēka veselības nostiprināšanai un vispusīgai fiziskai attīstībai. Fiziskā audzināšana ir fiziskās kultūras pamats un komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa. Ciešā vienībā ar tikumisko, estētisko, intelektuālo audzināšanu un politehnisko apmācību tā risina vienu no galvenajiem
PSKP Programmas uzdevumiem - audzināt jaunu cilvēku, kas apvienotu sevī garīgu bagātību, morālisku skaidrību un fizisku pilnību. Galvenais fiziskās audzināšanas mērķis ir izaudzināt veselus, dzīvespriecīgus, vispusīgi un harmoniski attīstītus, aktīvus komunisma cēlājus, gatavus augstražīgam darbam un Dzimtenes aizsardzībai. Fiziskās audzināšanas uzdevumi: veselības nostiprināšana, organisma norūdīšana, fizisko īpašību (spēka, ātruma, izturības, veiklības, lokanības) attīstīšana, kustību prasmju un iemaņu izkopšana, sporta meistarības celšana, higiēnas zināšanu un iemaņu apgūšana, morālo īpašību (uzņēmības, neatlaidības, vīrišķības, drosmes, iniciatīvas, atjautības, gribasspēka, pienākuma apziņas, organizētības, disciplinētības, godīguma, izpalīdzības, biedriskuma, draudzības u.c.) attīstīšana, aktīvas atpūtas organizēšana, lielu darbaspēju un ilga mūža nodrošināšana. Padomju fiziskās audzināšanas sistēmas pamats ir
GDA komplekss. Galvenie fiziskās audzināšanas līdzekļi ir vingrošana, sporta spēles (arī kustību rotaļas), tūrisms, sports. Tie ir ļoti dažādi pēc formas, satura un ietekmes uz organismu. Fiziskās audzināšanas līdzekļi ir arī norūdīšanās, higiēnas režīms (skatīt personiskā higiēna), dažādi fiziskā darba veidi. Fizisko vingrinājumu pozitīvā ietekme uz cilvēku organismu atkarīga no apmācīšanas metodiskā pareizuma un mērķtiecīguma. Fiziskā audzināšanā svarīgi ievērot apmācāmo individuālās īpatnības - vecumu, dzimumu, veselības stāvokli, sagatavotību (skatīt fiziskās audzināšanas grupas), kā arī ārējās vides faktorus - laika apstākļus, nodarbību vietas sanitāri higiēnisko stāvokli, rīku un inventāra piemērotību. Visiem, kas nodarbojas ar fizisko kultūru, ir obligāta medicīniskā kontrole. Galvenā fiziskās audzināšanas nodarbību forma ir fiziskās audzināšanas stunda. Bez tam izmanto higiēnisko vingrošanu, darba vingrošanu, pastaigas, tūrisma pārgājienus, sacensības, nodarbības veselības grupās, koriģējošo vingrošanu u.c. Fizisko audzināšanu vada speciālisti ar augstāko un vidējo speciālo fiziskās kultūras izglītību. Daudzus pasākumus organizē un vada sabiedriskā kārtā (sabiedriskie instruktori un treneri, sporta tiesneši, fiziskās kultūras kolektīvu un sporta klubu padomes, sekciju biroji u.c). Fiziskā audzināšanā tiek veikts plašs zinātniskās pētniecības darbs. Padomju fiziskās audzināšanas sistēmā atbilstoši dažāda vecuma anatomiskām, fizioloģiskām un psiholoģiskām īpatnībām ir vairāki posmi. Fiziskā audzināšana jāsāk zīdaiņa vecumā. Mazbērnu novietnēs, bērnudārzos, pirmsskolas vecuma bērnu namos galvenie fiziskās audzināšanas uzdevumi ir sargāt un nostiprināt bērnu veselību, likt pamatus vispusīgai fiziskai attīstībai, norūdīt organismu, izveidot pareizu stāju, ieaudzināt personiskās un sabiedriskās higiēnas, kā arī kustību iemaņas un attīstīt bērna vecumam atbilstošas fiziskās īpašības. Galvenie līdzekļi ir vispārattīstošie vingrojumi atsevišķām muskuļu grupām, vingrojumi ar priekšmetiem (karodziņiem, bumbiņām, lecamauklām), vingrojumi speciālās ierīcēs (tiltiņi, kāpnes, uzkalniņi, sētiņas, smilšu kastes), soļošana, skriešana, lēkšana, mešana, rāpšanās, līdzsvara vingrojumi, slēpošana, slidošana, vizināšanās ar ragaviņām, peldēšana, koriģējošie vingrojumi stājas labošanai, kustību rotaļas. Fiziskās audzināšanas nodarbības vada audzinātājs ciešā kontaktā ar ārstu un medicīnas māsu saskaņā ar audzināšanas programmu bērnudārziem. Vispārizglītojošajās un profesionāli tehniskajās skolās, kā arī vidējās speciālajās mācību iestādēs fiziskā audzināšana ir mācību un audzināšanas darba neatņemama sastāvdaļa un tiek īstenota pēc vienveida fiziskās audzināšanas programmām. Galvenie uzdevumi: veselības nostiprināšana, vispusīga harmoniska fiziskā attīstība, kustību iemaņu iegūšana, fizisko un morālo īpašību, kā arī estētisko jūtu veidošana, profesionāli lietišķā fiziskā sagatavošana (vidējās speciālajās mācību iestādēs un profesionāli tehniskajās skolās). LPSR vispārizglītojošajās skolās fiziskai audzināšanai paredzētas 2 obligātas mācību stundas nedēļā. Dažās skolās obligāto stundu skaits palielināts, un skolēni specializējas noteiktā sporta veidā; izveidotas koriģējošās vingrošanas un speciālas medicīniskas grupas skolēnu stājas u.c. defektu labošanai. Bez tam skolās noorganizēti arī fiziskās kultūras pasākumi mācību dienas režīmā: higiēniskā vingrošana internātskolās, pirmsmācību vingrošana, fizkultūras minūtes vispārizglītojošo priekšmetu stundās, organizētie starpbrīži, fizkultūras pauzes profesionālās apmācības nodarbību laikā. Šo nodarbību uzdevums ir atvirzīt garīgā noguruma iestāšanās brīdi, mainīt ķermeņa stāvokli, aktivizēt asinsrites, elpošanas u.c. iekšējo orgānu darbību. Plaši izvērsts ārpusstundu un ārpusskolas darbs fiziskās kultūras kolektīvu vai sporta klubu sekcijās, bērnu un jaunatnes sporta skolās, kultūras un atpūtas parkos, stadionu un peldētavu bērnu sektoros, slēpju bāzēs. Populāri ir tādi masu pasākumi kā spartakiādes, sporta sacensības un svētki, GDA normu kārtošana, kross, pionieru un oktobrēnu spēles, skates, konkursi, salidojumi, sporta nometnes, pionieru nometnes, telšu pilsētiņas, ekskursijas, pārgājieni u.tml. Augstākajās mācību iestādēs fiziskā audzināšana ir obligāts mācību priekšmets. Saskaņā ar studentu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību praktiskās nodarbības fiziskā audzināšanā organizē sportiskās pilnveidošanās nodaļā (atsevišķos sporta veidos), sagatavošanas nodaļā (vispārējai fiziskai sagatavošanai) un speciālajā nodaļā (studentiem ar novirzēm veselības stāvoklī). Veselības veicināšanas un fiziskās kultūras darbā ietilpst higiēniskā vingrošana kopmītnēs, tūrisms, veselības veicināšanas un sporta nometnes, GDA normu kārtošanas sacensības, spartakiādes, studentu sporta spēles u.c. Augstskolās organizē arī profesionāli lietišķo fizisko sagatavošanu saskaņā ar nākamās specialitātes profilu. Fizisko audzināšanu augstskolās vada fiziskās audzināšanas katedra kopā ar sporta klubu. Fiziskā audzināšana jāveic arī ģimenē. Vecākiem jāorganizē higiēniskā vingrošana, dažādas rotaļas, pastaigas, ekskursijas, jāseko bērnu dienas režīmam, higiēnas noteikumu izpildei un pareizai stājai. Skolas vecuma bērniem jāpalīdz iegādāties attiecīgo literatūru, sporta inventāru (vingrošanas nūjas, lecamauklas, bumbas, slēpes, slidas, ragaviņas, attiecīgo sporta tērpu u.c). Jāieaudzina bērnos paradums regulāri izdarīt fiziskus vingrinājumus un tos izmantot aktīvās atpūtas organizēšanai. Vecākiem jāuztur ciešs kontakts ar fiziskās audzināšanas skolotāju un skolas ārstu. PSRS plaši izvērsta pilsētu un lauku jaunatnes, vidējās un vecākās paaudzes darbaļaužu fiziskā audzināšana uzņēmumos un iestādēs, kolhozos un padomju saimniecībās. Pieaugušo iedzīvotāju fiziskā audzināšanā ir šādi virzieni: sadzīves higiēniskais, veselību veicinošais rekreatīvais, vispārattīstošais, sportiskais, profesionāli lietišķais, veselību veicinošais rehabilitatīvais. Nodarbības vada treneri, darba vingrošanas metodiķi un sabiedriskie instruktori. Fizisko audzināšanu organizē arī veselības aizsardzības iestādēs (slimnīcās, poliklīnikās, sanatorijās, atpūtas namos, ārstnieciskās fizkultūras dispanseros, kūrortos). Nodarbības notiek ārstu uzraudzībā ciešā saskaņā ar katra slimnieka slimības diagnozi, organisma funkcionālajām spējām; tās vada ārstnieciskās fizkultūras metodiķi un sabiedrikie instruktori.
