FASCIOLOZE
invāzijas slimība, ko ierosina plakantārpu tipa sūcējtārpu klases parazīts aknu fasciola (Fasciola hepatica); viena no helmintozēm. LPSR aknu fasciolas ļoti izplatītas govīm un aitām. Aknu fasciolas dzimumgatavie indivīdi (2-3 cm gari, 1 cm plati sūcējtārpi) parazitē dzīvnieku, atsevišķos gadījumos cilvēka aknu žultsvados, retāk plaušās. Parazīts ir hermafrodīts. Tas producē olas, kas no invadētā dzīvnieka vai cilvēka aknām ar žulti nokļūst zarnās un tālāk ar izkārnījumiem izdalās ārējā vidē. Mitrās vietās, piem., purvainās ganībās, no olas izšķiļas kāpurs - miracīdijs, kas ieurbjas mazajā dīķgliemezī (Galba truncatula), kur pārdzīvo vairākas attīstības stadijas un savairojas. Pēc zināma laika jauni kāpuri atbrīvojas no mazā dīķgliemeža un brīvi peld pa ūdens virsu vai piestiprinās pie
zāļu stiebriem, pēc tam pārklājas ar cietu apvalku (iecistējas) un ilgāku laiku saglabā dzīvotspēju. Ja kopā ar ūdeni vai zāļu stiebriem tos norij dzīvnieks, tā aknu žultsvados attīstās
pieaugušas aknu fasciolas. Tā var invadēties arī cilvēks. Aknu fasciolu kustības un vielmaiņas produkti cilvēkam var radīt dažādus aknu bojājumus: iekaisumu, sastrutojumu, žultsvadu aizsprostojumu, aknu audu atrofiju utt. Novērojamas saindēšanās pazīmes, anēmija, novājēšana, tūska. Diagnosticē, izkārnījumos vai divpadsmitpirkstu zarnas saturā atrodot parazīta olas. Aknu fasciolu olas cilvēka izkārnījumos ne vienmēr liecina par saslimšanu; tās var konstatēt arī tad, ja uzturā lietotas ar aknu fasciolām invadētā dzīvnieka aknas. Šādos gadījumos izmeklēšana jāatkārto pēc 7 - 10 dienām, un šajā laikā nedrīkst ēst aknas. Ārstē ar hloksilu. Profilakse. Ne dzeršanai, ne arī saimnieciskām vajadzībām nedrīkst lietot nevārītu ūdeni no pļavās un ganībās esošiem grāvjiem, dīķiem, peļķēm. Nevēlams ir paradums košļāt zāļu stiebrus. Att.
