EPITĒLIJAUDI

citcitai cieši pieguļošu šūnu slānis, kas sedz ķermeni no ārpuses, klāj gremošanas traktu, elpošanas ceļus, urīnizvadceļus, dzimumceļus, ķermeņa serozos dobumus. Visu epitēlijaudu pamatā ir t.s. bazālā membrāna. Zem tās atrodas saistaudi. Epitēlijaudos daudz nervgaļu, bet asinsvadu nav; barojas no saistaudiem difūzijas ceļā caur bazālo membrānu. Epitēlijaudu šūnas nepārtraukti atjaunojas un diferencējas: vienas šūnas atmirst, citas rodas no jauna. Ievainojuma gadījumā epitēlijaudi labi reģenerējas. Pēc uzbūves epitēlijaudus iedala vienkārtas un daudzkārtu epitēlijos. Vienkārtas epitēlijā visas šūnas atrodas vienā kārtā uz bazālās membrānas. Pēc šūnu formas to iedala plakanajā (vēderplēvē), kubiskajā (nierēs) un cilindriskajā epitēlijā (zarnās). Pie vienkārtas epitēlija pieder arī t.s. rindu epitēlijs, ko veido dažāda augstuma šūnas, kuru kodoli atrodas nevis vienā, bet vairākās rindās (elpošanas ceļos). Uz epitēlijaudu brīvās virsmas var būt īpaši veidojumi ar noteiktu funkciju. Elpošanas ceļu epitēlijam tās ir skropstiņas (skropstiņepitēlijs), kas attīra ieelpoto gaisu no putekļiem u.c. sīkām daļiņām, zarnu epitēlijam - ļoti sīki citoplazmas izaugumi, mikrobārkstiņas, kas daudzkārt palielina barības uzsūkšanās virsmu. Daudzkārtu epitēlijā šūnas atrodas vairākās kārtās, no kurām tikai apakšējā saistīta ar bazālo membrānu. Visvairāk izplatīts ir daudzkārtu plakanais pārragotais epitēlijs, kas veido ādas epidermu. Epitēlijaudus, kura šūnas spēj sintezēt sekrētu, sauc par dziedzerepitēliju jeb sekretorisko epitēliju; tas veido dziedzerus. Att.