ENTEROVIRUSĀLĀS SLIMĪBAS
infekcijas slimības, ko ierosina zarnu vīrusi (enterovīrusi). Tie vairojas cilvēka zarnās, retāk arī žāvas gļotādā. Enterovīrusu grupā apvienoti poliomielīta vīrusi (3 tipi), Koksaki vīrusi (A - 24 tipi, В - 6 tipi), ECHO vīrusi (33 tipi). Koksaki vīrusi (konstatēti 1948. gadā ASV, Koksaki pilsētā) ierosina iekaisumu skeleta muskulatūrā, kā arī dažos iekšējos orgānos. LPSR visbiežāk sastopama Koksaki
В3 tipa ierosināta infekcija.
Echo vīrusi var izraisīt neiroinfekciju, elpošanas ceļu iekaisumu u.c. Echo infekcijas avots ir slimais cilvēks, pārslimojušais, kā arī praktiski vesels cilvēks - vīrusu nēsātājs, kas izdala vīrusus ar izkārnījumiem, retāk ar gļotu pilieniem. Pārnešana notiek ar netīrām rokām, inficētu pārtiku un ūdeni, kā arī pilieninfekcijas ceļā. Pēc cilvēka inficēšanās vīrusi savairojas žāvas un zarnu gļotādā, iekļūst asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu, skarot daudzus audus un orgānus, tāpēc slimības izpausme var būt dažāda. Inkubācijas periods ir 3 - 14 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar galvas un locekļu sāpēm, paaugstinātu t°. Slimniekam raksturīga apsārtusi sejas āda, acu āboli, konjunktīva. Mēle aplikta. Daļai slimnieku pirmajās slimības dienās uz ādas parādās tādi paši izsitumi kā skarlatīnas, masalu vai vējbaku gadījumā; palielinās limfmezgli, aknas un liesa. Ja tiek skartas aknas, kļūst dzeltena āda un gļotāda, kā arī acu āboli. Retāk enterovīrusi var ierosināt plaušu karsoni. Ja vīrusi skar nervu sistēmu, rodas meningīts, encefalīts, retāk - šļauganās paralīzes, kas atveseļošanās periodā izzūd. Dažiem cilvēkiem slimība noris angīnas veidā (herpētiskā angīna) - žāvā rodas pūslīši, kas pildīti ar dzidru šķidrumu, sāp kakls. Reizēm echo saistīta ar enterīta tipa caureju vai iekaisumu skeleta muskuļos. Ārstē ar pretdrudža līdzekļiem, vitamīniem bagātu uzturu. Profilakse. Slimnieka izolēšana. Dzīvokļa dezinficēšana. Bērnus pēc pārslimošanas drīkst laist bērnu kolektīvā pēc 15 dienām.
