EMBOLIJA
asinsvada vai limfvada aizsprostojums, ko rada emboli - svešas daļiņas, kuras pārvietojas ar asinīm vai limfu. Visbiežāk embolu veido asins receklis (trombs), kas atrāvies no piestiprināšanās vietas. Šo embolija veidu sauc par trombemboliju. Embolus var izveidot arī taukšūnas, gaisa vai gāzes pūslīši, mikroorganismi un ļaundabīgu audzēju šūnas. Tauku embolija parasti rodas garo kaulu lūzuma gadījumā, kad no kaula smadzenēm, kas bagātas ar taukiem, asins plūsmā nonāk taukšūnas; var rasties arī pēc zemādas tauku kārtas mehāniskiem bojājumiem. Gaisa embolija visbiežāk rodas, ja ievainotas kakla vēnas, kurās negatīvā spiediena dēļ tiek iesūkts gaiss. Gāzes embolija veidojas tieši asinīs, kad, ārējam spiedienam strauji pazeminoties, no asinīm izdalās slāpekļa pūslīši (piem., kesona slimības gadījumā; skatīt dekompresijas slimības). Mikrobu embolija rodas tad, ja organismā ir sastrutojums un, audiem sabrūkot, asinīs iekļūst liels daudzums mikroorganismu; tie var nosprostot sīkos asinsvadus, izveidojot tur jaunus strutu perēkļus. Arī ļaundabīga audzēja šūnas var iekļūt asinsvadā, ar asinīm nonākt līdz sīkajiem asinsvadiem un nosprostot tos, kā arī izveidot audzēja metastāzes. Mikroorganismi un ļaundabīga audzēja šūnas var radīt emboliju arī limfvados. Emboli, nosprostojot asinsvadu, rada orgānos vai audos asinsrites traucējumus, kuru rezultātā izveidojas infarkts vai gangrēna. Vissmagāk noris galvas smadzeņu, sirds asinsvadu, plaušu artērijas embolija, kuras sekas var būt pēkšņa nāve. Ārstēšana medikamentoza - ar preparātiem, kas šķīdina asins recekļus (antikoagulanti), kā arī ķirurģiska. Daudzos gadījumos iespējams embolus likvidēt ķirurģiski, tā ne tikai glābjot slimnieka dzīvību, bet arī saglabājot orgāna funkcijas. Mikrobu embolijas gadījumā ārstē pamatslimību.
