ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI

var būt labdabīgi un ļaundabīgi. To cēloņi: hronisks iekaisums, kas ilgstoši kairina gļotādu, tādējādi ietekmēdams audu reaktivitāti. Iekaisušās elpvada un bronhu epitēlijšūnas zaudē skropstiņas, tāpēc sīkie svešķermeņi un kaitīgās vielas fiksējas gļotādā un rada tur lokālas pārmaiņas, kas noteiktos apstākļos var veicināt audzēja attīstību. Labdabīgie elpošanas orgānu audzēji ir samērā reti. No ļaundabīgajiem elpošanas orgānu audzējiem biežāk sastopams vēzis. Elpošanas orgānos, sevišķi plaušās, var būt arī sekundārie audzēji - metastāzes no citu orgānu ļaundabīgiem audzējiem. Viens no pirmajiem elpošanas ceļu (balsenes, elpvada, bronhu) gļotādas audzēju simptomiem ir klepus, nereti ar asiņainām krēpām. Plaušu vēža izcelsmi veicina smēķēšana. Smēķētāji ar to saslimst 10 - 12 reižu biežāk nekā nesmēķētāji, jo tabakas un cigarešu papīra degšanas produktos atrodas ļoti aktīva kancerogēna viela - benzpirēns, kas, ilgstoši iedarbojoties, bojā elpošanas ceļu gļotādu. Tabakas dūmos atrasts arī radioaktīvais polonijs (210 Po); tas ir apm. 300 reižu aktīvāks par urānu, spēj ļoti ātri fiksēties bronhu sienā un radīt ilgstoša kairinājuma perēkli. Šādās bojājuma vietās var uzkrāties dažādi svešķermeņi, ķīmiskie savienojumi un kancerogēnās vielas. Bez tam kaitīgas pārmaiņas rada arī pašu tabakas dūmu kairinošā iedarbība. Smēķētāju hroniskā bronhīta izraisītās pārmaiņas bronhu sienās ilgākā laikā rada bronhu deformācijas, kas, gan būdamas nelielas, tomēr veicina inficētā sekrēta un tabakas darvas produktu uzkrāšanos bronhos, palielinot kaitīgo vielu kairinošo iedarbību uz gļotādu. Visi šie faktori kopā ierosina ļaundabīga audzēja rašanos. Plaušu vēzim jau attīstības sākumā raksturīga atkārtota t° paaugstināšanās (nereti to uzskata par saaukstēšanās vai gripas simptomu) sakarā ar bronhu nosprostojumu un iekaisuma rašanos plaušu daļā aiz nosprostojuma. Samērā raksturīgs simptoms ir asins piejaukums krēpās, lai gan tas var būt arī citām plaušu slimībām. Katrā ziņā pēc šā simptoma parādīšanās (arī tad, ja asins piejaukums ir niecīgs un īslaicīgs) nepieciešama tūlītēja specializēta un kvalificēta izmeklēšana, kas noskaidrotu plaušu asiņošanas cēloni. Balsenes audzēji rada balss aizsmakumu un sausu, kairinošu klepu. Deguna blakusdobumu audzēju galvenais cēlonis ir ilgstoši, strutojoši šo dobumu iekaisumi. Raksturīgas pazīmes - gļotaini, strutaini izdalījumi no deguna, bieži ar asins piejaukumu, ožas zudums, attiecīgās nāss aizsprostojums. Vienīgā radikālā elpošanas orgānu audzēju ārstēšanas metode ir ķirurģiska operācija, ko nereti kombinē ar staru un ķīmisko terapiju. Lai ārstēšana būtu sekmīga, elpošanas orgānu audzēji laikus jākonstatē. Profilakse. Smēķēšanas atmešana un tās aizliegšana sabiedriskās vietās; cīņa pret atmosfēras piesārņošanu ar fabriku un dzīvojamo māju, kurtuvju un degošu atkritumu izgāztuvju dūmiem, azbesta, cementa u.c. putekļiem, iekšdedzes motoru izplūdes gāzēm, naftas un dabasgāzes nepilnīgas sadegšanas produktiem. Regulāras profilaktiskās fluorogrāfiskās pārbaudes vismaz reizi gadā visiem iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Griezties pie ārsta visos gadījumos, kad nepamatoti paaugstinās t°, parādās sauss, kairinošs klepus vai asinis krēpās.