ELEKTRODIAGNOSTIKA
nervu un muskuļu funkcionālā stāvokļa noteikšana, ko izdara, pētījot nervu un muskuļu atbildes reakciju uz elektriskās strāvas (galvaniskās vai faradiskās) kairinājumu. Ja ar elektrisko strāvu kairina veselu muskuli vai nervu, atbilstošie muskuļi saraujas. Ar speciālu aparatūru un elektrodiem nervam vai muskulim noteiktā punktā pievada strāvu un reģistrē minimālo strāvas stiprumu, kāds nepieciešams, lai notiktu attiecīgo muskuļu saraušanās. Nosaka arī, cik ātrā laikā pēc izdarītā kairinājuma muskulis spēj sarauties. Veselam cilvēkam galvaniskās strāvas ieslēgšanas un izslēgšanas laikā muskulis saraujas strauji. Nepieciešamais strāvas stiprums ir mazāks, ja nervu vai muskuli kairina ar katodu, un lielāks, ja kairina ar anodu. Ja nervi un muskuļi ir veseli, saraušanās notiek, kairinot jau ar 1 - 5 mA stipru galvanisko strāvu. Ja nervu vai muskuli kairina ar faradisko strāvu, muskuļu saraušanās ir ilgstošāka. Ja bojāti kustību nervi, to saknītes, muguras smadzeņu priekšējo ragu šūnas vai nervu kodoli galvas smadzenēs, zūd vai pazeminās nerva galvaniskā un faradiskā ierosināmība un muskuļu faradiskā ierosināmība. Nervu un muskuļu smagu bojājumu gadījumā muskulis saraujas tikai tad, ja to tieši kairina ar galvanisko strāvu; pretēji normālam stāvoklim muskuļa saraušanās, kairinot ar katodu, rodas, ja lieto daudz stiprāku strāvu, nekā kairinot ar anodu. Elektrodiagnostiku plaši izmanto nervu un muskuļu slimību diagnozes precizēšanai.
