ELEFANTIĀZE
atsevišķa locekļa vai ķermeņa daļas stipra palielināšanās, ko rada hronisks limfas sastrēgums un tam sekojošs limfvadu iekaisums ādā un
zemādas audos. Elefantiāzes cēlonis var būt piedzimti limfvadu attīstības traucējumi, patoloģiski procesi limfas ceļos un venozajā sistēmā - limfvadu un limfmezglu iekaisumi sakarā ar bieži recidivējošu rozi un hroniskiem specifiskiem iekaisumiem (tuberkuloze, sifilisu), kā arī limfas ceļu mehāniskie aizsprostojumi, ko rada audzēji, rētaudi pēc operācijām, mehāniskām traumām, apdegumiem. Elefantiāze veicina arī vēnu slimības - varikozā vēnu paplašināšanās, tromboflebīts, kas rada venozo asiņu sastrēgumu un palielina pietūkumu slimajā loceklī vai ķermeņa daļā. Elefantiāze biežāk ir kājās, dzimumorgānos, sejā (plakstiņos, lūpās, vaigos, ausu gliemežnīcās). Slimība sākas ar pietūkumu, āda izspīlējas, kļūst spīdīga, bāli sārta vai zilgana. Sakarā ar audu barošanās traucējumiem āda kļūst sausa, iekaist, rodas niezoša ekzēma, bet ievainojuma gadījumā var veidoties ilgstošas, slikti dzīstošas čūlas. Pietūkums loceklī traucē kustības un samazina darbaspējas,
kā arī rada kosmētiskus defektus. Ārstē pamatslimību; lieto spiedošus pārsējus ar elastīgām saitēm, kāju peldes. Ķirurģiski ārstējot, izoperē paplašinātos zemādas audus, paplašināto vēnu gadījumā - vēnu mezglus. Profilakse. Laikus jāārstē iekaisumi ādā, zemādā, kā arī paplašinātas kāju vēnas.
