DZIMUMGATAVĪBA
attīstības stadija, kurā cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība ir pārejas laiks no bērna uz jaunieša dzīves posmu, kad dzimumhormonu, hipofīzes hormonu un nervu sistēmas ietekmē notiek raksturīgas fiziskās un psihiskās pārmaiņas, pilnīgi izveidojas primārās (dzimumorgāni, dzimumdziedzeri) un attīstās sekundārās dzimumpazīmes (ķermeņa apmatojums, balss augstums, krūts dziedzeri, skeleta un muskulatūras īpatnības u.c.), kā arī psihiskās atšķirības. Meitenēm līdz ar dzimumgatavību sākas regulāras menstruācijas, zēniem - pollūcijas. Dzimumgatavība ir normālas dzimumfunkcijas un pēcnācēju radīšanas priekšnoteikums. Dzimumgatavības iestāšanās laiks atkarīgs no konstitucionālām īpatnībām, pārciestām slimībām, klimata (dienvidos agrāk nekā ziemeļos), uztura, dzimuma (meitenēm agrāk nekā zēniem), dzīves veida (pilsētās agrāk nekā laukos) u.c. apstākļiem. Mūsdienās sakarā ar akcelerāciju dzimumgatavība iestājas par 1 - 1 1/2 g. agrāk nekā pirms 100 g. (pēc
VDR datiem). Zēniem tā parasti sākas 14 - 16 gadu vecumā, meitenēm 12 - 14 gadu vecumā un beidzas atbilstoši 20 un 18 gadu vecumā, kad iestājas dzimumbriedums. Dzimumgatavības iestāšanos regulē sarežģīts neirohumorāls mehānisms, kurā svarīga nozīme ir hipotalāma un hipofīzes funkcijām. Patoloģiski procesi dažos smadzeņu apvidos vai iekšējās sekrēcijas dziedzeros, piem., virsnieru garozā, var izraisīt priekšlaicīgu dzimumgatavību.
