DZIMUMDZIEDZERU DARBĪBAS TRAUCĒJUMI
Dzimumdziedzeri (vīrietim sēklinieki, sievietei - olnīcas) izstrādā hormonus, kas vada organisma nobriešanu, ārējā izskata veidošanos un nosaka cilvēka fizioloģiskās un daudzas psiholoģiskās īpatnības, kā arī nodrošina pēcnācēju radīšanas funkciju. Dzimumdziedzeru darbību regulē hipofīze un
CNS. Traucējumi jebkurā šīs ķēdes posmā var izraisīt dzimumdziedzeru darbības traucējumus - šo dziedzeru darbības pastiprināšanos vai pavājināšanos. Embrionālajā periodā dzimumdziedzeru attīstību var nelabvēlīgi ietekmēt infekcijas, sevišķi vīrusi, kā arī toksiskas vielas un hormoni. Tā var rasties dažādi hermafrodītisma paveidi, kas gan sastopami reti. Dzīves laikā dzimumdziedzeru darbības traucējumi var radīt dažādas novirzes attīstības gaitā - infantilismu, einuhoīdismu, feminismu (sievietes īpašību parādīšanos vīrietim), virilismu, priekšlaicīgu vai vēlu dzimumgatavību utt. Zēniem dzimumdziedzeru darbības traucējumus samērā bieži rada sēklinieka aizture. Vīriešiem nepietiekama dzimumdziedzeru darbība novērojama pēc sēklinieku iekaisuma, kas bieži ir epidēmiskā parotīta komplikācija, pēc traumām, operācijām, saindēšanās. Ja tas noticis līdz pubertātei, izveidojas einuhoīdisms, ja pieaugušam vīrietim - iestājas spermatoģenēzes traucējumi. Nepietiekama dzimumdziedzeru darbība vīrietim var būt arī hipofīzes darbības traucējumu, hipotireozes vai virsnieru garozas hiperfunkcijas gadījumā. Priekšlaicīga dzimumgatavība zēniem iestājas tad, ja ir traucējumi (iekaisums, audzējs) starpsmadzeņu hipotalāma apvidū, virsnieru garozā vai sēklinieku šūnās. Meitenēm olnīcu darbības traucējumi
var būt sakarā ar infekciju (epidēmiskais parotīts, tuberkuloze). Šajos gadījumos augums ir stipri garāks par vidējo, apmatojuma uz kaunuma paugura un padusēs nav, krūšu dziedzeri neattīstās - izveidojas t.s. einuhoidālais tips. Olnīcu darbības traucējumi sievietēm var rasties arī tad, ja bojāta hipofīze, starpsmadzeņu hipotalāma apvidus, virsnieru garoza vai vairogdziedzeris. Menstruācijas šādos gadījumos var sākties gan ļoti agri (8 - 9 gadu vecumā), gan vēlu (18 - 20 gadu vecumā) vai arī nebūt nemaz. Dzimumdziedzeru darbības izbeigšanās periods - klimaktērijs, kas sievietēm iestājas ap 50 gadu vecumu, vīriešiem - ap 60 gadu vecumu, dzimumdziedzeru darbības traucējumu gadījumā var būt agrs vai vēls; var veidoties patoloģisku simptomu komplekss, kas noteikti jāārstē. Dzimumdziedzeru darbības traucējumi laikus jādiagnosticē un tūlīt jāsāk to ārstēšana, lai nerastos dzimumnespēja vai neauglība. Tāpēc vecākiem jāseko bērnu attīstībai un šaubu gadījumā jāgriežas pie ārsta. Frigiditāte un seksuālās perversijas parasti nav saistītas ar dzimumdziedzeru darbības traucējumiem.
