Vītola klīnika – modernākā ginekoloģijas un ķirurģijas klīnika Baltijā. Vītola klīnika ir vieta, kur modernā medicīna sastopas ar personīgu attieksmi.

Apskatīsim jautājumus un meklēsim atbildes par laparoskopisku un histeroskopisku miomektomiju, kas ir dzemdi saglabājoša operācija.

Kas ir dzemdes mioma? 

Dzemdes mioma (fibroma, mezgls) ir visbiežāk sastopamais labdabīgais dzemdes veidojums sievietēm. Ārstēšana nepieciešama gadījumos, kad mezgls rada sūdzības, savukārt īpaši rūpīga ārstēšanas veida izvēle svarīga sievietēm, kas plāno grūtniecību. 

Mūsdienu pamatārstēšanas metode šādos gadījumos ir laparoskopiska vai histeroskopiska mezgla izņemšana jeb miomektomija. Ja grūtniecība vairs netiek plānota, iespējamas vairākas ārstēšanas metodes, kā mezgla embolizācija, medikamentoza ārstēšana vai dzemdes izņemšana – histerektomija. 

Kādas sūdzības var radīt dzemdes mioma un kad jāveic miomektomija?

Miomektomija būtu rekomendējama gadījumos, ja:

• ir sūdzības par izteiktu asiņošanu mēnešreižu laikā vai neatkarīgi no tām;
• ir sāpes, spiediena sajūta un/vai diskomforts vēdera lejas daļā;
• ir urinācijas un/vai vēdera izejas traucējumi;
• mezgls palielinās izmērā;
• ir neizskaidrota neauglība – vairāk nekā gadu neiestājas grūtniecība un nav citu noskaidrotu neauglības iemeslu;
• atkārtoti zaudēta grūtniecība – atkārtoti spontāns aborts.

Svarīgāks rādītājs par mezgla izmēru ir tā novietojums dzemdes sienā, jo tas noteiks sūdzību raksturu, kā arī norādīs, kura no ķirurģiskās ārstēšanas metodēm jāizvēlas – laparoskopija vai histeroskopija. 

Kādas ir dzemdes miomas ārstēšanas metodes? 

Dzemdes miomas ārstēšanas metodes izvēle ir atkarīga no tās novietojuma dzemdes sienā. Gadījumos, ja dzemdē atrodami dažādu tipu mezgli, vienas operācijas laikā iespējams veikt gan laparoskopisku, gan histeroskopisku miomektomiju.

Laparoskopiskai operācijai ir: 

• mazākas pēcoperācijas sāpes;
• mazāks asinszuduma risks;
• mazāki operācijas un pēcoperācijas komplikāciju riski;
• ātrāka atlabšana un spēja ātrāk veikt ikdienas aktivitātes;
• mazāks saaugumu risks;
• mazāks mezgla atkārtošanās risks;
• labāka vizualizācija;
• labāks kosmētiskais efekts.

Maldīgs ir uzskats, ka mezgli, kas lielāki par 6–7 cm, nav izoperējami laparoskopiski. Vītola klīnikas speciālisti veiksmīgi ārstē arī mezglus, kas lielāki pat par 10 cm. Nepieciešamības gadījumā laparoskopijas laikā pieejamas dažādas metodes asiņošanas riska samazināšanai, piemēram, asinsvadu īslaicīga klipēšana.

Vai var būt kādi ierobežojumi, ja tiek plānota grūtniecība?

Ieteikumi grūtniecības plānošanai ir individuāli katrā atsevišķā gadījumā. Atkarībā no mezglu izmēriem un skaita mēs pacientēm rekomendējam izsargāties no grūtniecības iestāšanās vismaz 3 līdz 6 mēnešus pēc operācijas.

Par veidu, kā bērniņš nāks pasaulē, jālemj pēc operācijas. Maldīgs ir uzskats, ka vaginālas dzemdības nav ieteicamas, ja mezgla izņemšanas laikā atvērts dzemdes dobums, jo tas palielina plīsumu risku. Kā vairākos pētījumos pierādīts, dzemdes dobuma atvēršanai un plīsuma riskam nav saistības. Galvenais faktors ir pareiza ložas sašūšana un minimāla koagulācija. Pēc ļoti lielu un vairāku mezglu izņemšanas grūtniecību rekomendējam atrisināt ar plānotu ķeizargrieziena operāciju.

Lielu un ātri augošu mezglu gadījumā pastāv risks, ka tas var būt ļaundabīgs. Šobrīd nav pārliecinošas metodes, kas ļautu pirms operācijas precīzi paredzēt mezgla dabu. Jaunām sievietēm šāds risks ir minimāls. Uzmanība jāpievērš sievietēm neilgi pirms menopauzes un menopauzē, kam konstatēts ātri augošs mezgls. Šādos gadījumos miomektomija nav rekomendējama un jāveic histerektomija.

Kas ir un kā tiek veikta histeroskopiska miomektomija?

Histeroskopiska mezgla rezekcija (izgriešana) veicama nultā, pirmā un otrā miomas tipa mezgliem (reizēm arī trešā tipa), un nepieciešama jau neliela izmēra mezgliem. Tie bieži rada sūdzības, kas visbiežāk ir stipra menstruālā asiņošana vai grūtniecības neiestāšanās. 

Operācija norit īslaicīgā anestēzijā, kad caur dzemdes kaklu tās dobumā ievada speciālu instrumentu, ar ko vizuālā kontrolē veic mezgla izgriešanu. Mezglu rezekcijai, kas ir lielāki par 3–4 cm, reizēm nepieciešamas divas vai pat vairākas operācijas, lai izņemtu visus tā audus, jo histeroskopiju, lai mazinātu operācijas riskus, nerekomendē veikt ilgāk par vienu stundu vienā reizē. Pēc operācijas dzemdes dobumā bieži ievietojam speciālu gēlu, lai mazinātu saaugumu veidošanos. Paciente var doties mājās jau operācijas dienas vakarā.

Vītola klīnikas speciālisti var lepoties ar lielāko pieredzi Latvijā dzemdes miomu laparoskopiskā un histeroskopiskā mezglu izņemšanā. Šāda veida ārstēšana nodrošina labāku pēcoperācijas periodu un mazina iespējamos operācijas riskus.

Lai rezultāts būtu efektīvāks un veiksmīgāks, aicinām veikt savlaicīgu diagnostiku un – nepieciešamības gadījumā – ārstēšanu.

New Hanza Med, Mihaila Tāla iela 1, Rīga

Pieraksties pie ārsta – piearsta.lv 

www.vitolaklinika.lv

info@vitolaklinika.lv

Raidījums tapis sadarbībā ar veselības portālu Medicine.lv. Raidījumu vada TV producente Līga Freimane.

Skaties raidījumu TV kanālos – TV24 katru sestdienu pulksten 10.00 (atkārtojums piektdienās pulksten 7.30), RE TV katru svētdienu pulksten 16.30 (atkārtojums trešdienās pulksten 15.30), internetā – veselības portālā Medicine.lv, kā arī televīziju digitālajās platformās – https://xtv.lv, https://www.retv.lv.

TV raidījuma sociālie mediji:

• https://www.facebook.com/Izstasti.Latvijai/
• https://www.youtube.com/channel/UCmztxXedAVCZhM1_a52TG1Q
• https://www.instagram.com/izstasti_latvijai/