Dzemdes mioma: kāda ir ārstēšana?
Dzemdes mioma jeb dzemdes mezgls ir biežākais labdabīgais veidojums, kāds sastopams sievietēm. Lielākajai daļai sieviešu šis veidojums nerada nekādas sūdzības un ārstēšana nav nepieciešama, bet, tajā pašā laikā, tieši mioma ir biežākais iemesls, kādēļ kādā brīdī sievietei var tikt izņemta dzemde, uzsver speciālisti.
Biežākās sūdzības ir izteikta asiņošana, sāpes un nepatīkama spiediena sajūta vēderā, ko rada mezgls, strauji palielinoties apjomā. "Ja mioma ir diagnosticēta, bet sievietei nav nekādu sūdzību, mūsu rekomendācija ir to novērot, jo miomas palielināšanās nav prognozējama – tā var saglabāties viena izmēra ilglaicīgi vai arī kādā brīdī sākt augt," stāsta ginekologs Jurģis Vītols, klīnikas “Vītola klīnika” (iepr. JV klīnika) ārsts.
"Dzemdes mioma ir otrs biežākais operācijas iemesls mūsu klīnikā. Ikdienas konsultācijās no 10 sievietēm, kas atnākušas ar sūdzībām – vienai, visticamāk, tiks diagnosticēta mioma," uzsver ārsts.
Šobrīd vienīgā metode kā ārstēt dzemdes mezglu ir ķirurģija. It īpaši sievietēm, kas vēl plāno grūtniecību, speciālistu rekomendētā pamatārstēšanas metode ir mazzinvazīvā operācija – laparoskopiska vai histeroskopiska mezgla izņemšana.
Kā stāsta dakteris, laparoskopija mūsdienu ķirurģijā tiek ļoti plaši pielietota, reizēm tiek saukta "atslēgas cauruma pieeja", kas nozīmē, ka vēderam piekļūst nevis caur vienu lielu griezienu, bet vairākiem maziem griezieniem, izmantojot speciālus instrumentus, kas nodrošina gan redzamību, gan roku manipulācijas iespējas, un pēc tam ar speciāla instrumenta palīdzību mezgls tiek sadalīts mazos gabaliņos un izņemts ārā.
"Ieguvums pacientei ir kosmētisks, jo nav liela šuve, bet vairākas mazas, kuras jau pēc laika nebūs redzamas, tāpat ir mazāks saauguma risks, kas ir svarīgi, plānojot grūtniecību, mazāks asins zuduma risks, vieglāks pēcoperācijas periods, mazākas pēcoperācijas sāpes – principā pēc šādas operācijas paciente jau nākamajā dienā var doties mājās," stāsta ginekologs.
Ja pirms 20 gadiem tika ņemti ārā tikai mazi mezgliņi, tad šobrīd ļoti reti mezgla izmērs ir ierobežojums, iespējams laparoskopiski izoperēt līdz pat 12 centimetrus lielu mezglu. Savukārt, histeroskopiski veiksmīgi operējami ir 4–5 cm miomas mezgli. "Svarīgāks rādītājs par mezgla izmēru, ir tā novietojums dzemdes sienā. Tas arī noteiks sūdzību raksturu, kā arī norādīs, kura no ķirurģiskās ārstēšanas metodēm jāizvēlas – laparoskopija vai histeroskopija," uzsver klīnikas “Vītola klīnika” (iepr. JV klīnika) speciālists.
Histeroskopiskas operācijas laikā vispārējā anestēzijā dzemdes dobumā tiek ievietots histeroskops – videokamera ar elektroinstrumentu. Operācijas laikā ārsts visas darbības veic redzes kontrolē, tādējādi nodrošinot precīzu problēmas ķirurģisku risināšanu. Tā ir mazinvazīva metode, pēc kuras mājās var atgriezties tajā pašā dienā.
Attiecībā par grūtniecību, to sievietēm speciālisti rekomendē plānot pēc operācijas ne ātrāk kā pēc 3 līdz 6 mēnešiem, un tas nenozīmē, ka viennozīmīgi tiks veikts ķeizargrieziens. "Ja mioma ir bijusi neliela izmēra un operācija ir noritējusi viegli, sieviete var pati dzemdēt," norāda Jurģis Vītols.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
Biznesa profils firmas.lv
