DIVPADSMITPIRKSTU ZARNA
tievās zarnas sākumdaļa. Atrodas starp kuņģi un tukšo zarnu. Tās garums ir apmēram 12 pirkstu platumā (no tā arī radies nosaukums), t.i., 25-30 cm. Divpadsmitpirkstu zarna parasti līdzīga pakavam vai nenoslēgtam gredzenam ar atveri uz kreiso pusi. Tai ir 3 daļas: augšdaļa, lejupejošā daļa un apakšdaļa. Augšdaļa (3-4 cm) ir tiešs kuņģa vārtnieka turpinājums, viskustīgākā divpadsmitpirkstu zarnas daļa, kas var mainīt stāvokli atkarībā no kuņģa pildījuma pakāpes. Tās sākumā ir neliels paplašinājums - sīpols (bulbus). Augšdaļa atrodas 1. jostas skriemeļa līmenī, iet horizontāli no kreisās puses uz labo un saskaras ar aknu virsmu. Veidojot līkumu uz leju, augšdaļa pāriet lejupejošajā daļā. Tā ir mazkustīga, 9-12 cm gara, atrodas pa labi no mugurkaula, sniedzas līdz 3. jostas skriemelim un saskaras ar labo nieri. Priekšpusē to krusto šķērszarnas apzarņa sakne. Lejupejošajā daļā ar kopēju atveri divpadsmitpirkstu zarnas lielās kārpiņas gļotādā atveras vēdera dobuma lielāko gremošanas dziedzeru (aknu un aizkuņģa dziedzera) izvadkanāli: kopējais žultsvads un aizkuņģa dziedzera izvads. Abu izvadu kopējo atveri ietver īpašs slēdzējmuskulis, kas regulē žults un aizkuņģa dziedzera sulas ieplūšanu divpadsmitpirkstu zarnā. Apakšdaļa sākas 3. jostas skriemeļa līmenī, kur divpadsmitpirkstu zarna veido otru pagriezienu, un iet uz kreiso pusi un nedaudz uz augšu. No mugurpuses to krusto vēdera dobuma lielākie asinsvadi - aorta un apakšējā dobā vēna. Ar asu liekumu uz priekšu un pa labi 2. jostas skriemeļa līmenī divpadsmitpirkstu zarna pāriet tukšajā zarnā. Divpadsmitpirkstu zarnai apzarņa nav, jo tā atrodas aiz vēderplēves pie vēdera dobuma mugurējās sienas. Zarnas ielokā atrodas aizkuņģa dziedzera galva. Divpadsmitpirkstu zarnas sienu veido gļotāda, zemgļotāda, muskuļkārta un serozais apvalks. Gļotāda veido cirkulāras, citcitai cieši pieguļošas krokas. Gļotādas virsma izskatās samtaina, jo tajā ir daudzi (22-40 uz 1 mm2) līdz 0,5 mm gari lapveida izspīlējumi - zarnu bārkstiņas, kas stipri palielina zarnas uzsūcējvirsmu. Gļotādas virsmu (arī bārkstiņas) sedz vienkārtas cilindriskais epitēlijs, kurā ir gļotšūnas. Ja gļotāda iekaisusi, gļotšūnu skaits pavairojas. Divpadsmitpirkstu zarnā ir divējādi dziedzeri: zarnu kriptas (zarnu dziedzeri) atrodas gļotādas saistaudos, bet Brunnera jeb divpadsmitpirkstu zarnas dziedzeri - zemgļotādā. Muskuļkārta veidota no iekšējā cirkulārā un ārējā gareniskā slāņa. Tai viļņveidīgi kontrahējoties, zarnu saturs pārvietojas. Serozo apvalku veido vēderplēve, kas divpadsmitpirkstu zarnu klāj tikai no priekšpuses.
Divpadsmitpirkstu zarnā mazām porcijām tiek ievadīts skābais kuņģa saturs, kas, sajaucoties ar zarnu sulu, žulti un aizkuņģa dziedzera sulu, pakāpeniski neitralizējas. Divpadsmitpirkstu zarnā turpinās olbaltumvielu un tauku fermentatīva pārstrāde (sākusies jau kuņģī), kā arī ogļhidrātu šķelšana (sākusies mutes dobumā). Te sākas olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu hidrolīzes produktu uzsūkšana, kas turpinās arī citās tievās
zarnas daļās. Divpadsmitpirkstu zarnā intensīvi uzsūcas arī minerālvielas un ūdens. Divpadsmitpirkstu zarnā ir ļoti svarīga refleksogēna zona, kas kontrolē žultspūšļa motoriku un žults ievadīšanu divpadsmitpirkstu zarnā, kā arī kuņģa iztukšošanos. Bez tam divpadsmitpirkstu zarna izdala daudzus hormonus, kas regulē svarīgākās gremošanas orgānu funkcijas, piem., motoriku, aizkuņģa dziedzera, kuņģa un zarnu dziedzeru sekrēciju, bārkstiņu un žultspūšļa kontrakcijas, žults ievadīšanu divpadsmitpirkstu zarnā. Tādējādi daudzas gremošanas orgānu funkcijas tiek regulētas kā neirogēnā, tā arī humorālā ceļā. Att.
