DEZODORĀCIJA
organisku vielu (cilvēku un dzīvnieku izdalījumi, pārtikas produkti u.c.) pūšanas procesā radušos nepatīkamo smaku likvidēšana. Efektīvākā un higiēniskākā dezodorācija ir pūšanas procesu novēršana: virtuvju, noliktavu, tualešu u.c. telpu ventilācija, regulāra telpu kopšana, kā arī atkritumu, netīrumu, pārtikas atlieku savākšana, pārtikas taras apstrāde ar tvaiku vai karstu ūdeni. Nepatīkamo smaku iznīcināšanā bieži lieto ogles pulveri, zemi, kūdru, smiltis, pelnus (10-20 g uz 1 l pūstošas vielas), kas, atņemot pūstošām vielām mitrumu, pārtrauc pūšanas procesu.
Ļoti bieži dezodorācijā izmanto ķīmiskus līdzekļus - hlorkaļķus, kālija permanganātu, ūdeņraža pārskābi, dzelzs vai vara vitriolu. Tie vai nu tieši iznīcina pūšanas mikrobus, vai arī, reaģējot ar pūšanas produktiem (sērūdeņradi, amonjaku), veido savienojumus, kuriem nav smakas. Dezodorācijā lieto tādus hlorkaļķus, kas satur ne mazāk kā 25% aktīvā hlora, ņemot 2-5 kg uz 1 t netīrumu (atkritumu). Notekūdeņu dezodorācijai izmanto 20% hlorkaļķu pienu. Telpās, kur uzglabā pārtikas produktus, gaisa dezodorācijai lieto karstu 0,5-1% kālija permanganāta šķīdumu. Pārtikas rūpniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos gaisa dezodorācijai izmanto ozonu, kas oksidē gaistošas organiskās vielas. Tā koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,05-0,10 mg uz 1 m3 gaisa; lielāks daudzums izraisa toksiskas parādības. Dzīvojamo telpu gaisa dezodorācijai ozonu nelieto. Gaisa dezodorācijai dzīvojamās telpās var izmantot dažādus aerosolus. Gaisa dezodorācijai publiskās atejās lieto īpaša sastāva šķidrumus, kas satur ēteriskās eļļas. Mājas apstākļos var izmantot speciālas tabletes un aerosolus. Cilvēka izdalījumu dezodorācijai lieto dažādus dezodorantus aerosolu, šķidrumu, zīmuļu veidā. Att.
