Aktualizē pēkšņu zīdaiņu nāves gadījumu problēmu
Viņš norādīja, ka būtībā šie bērni "miruši no nekā", tāpēc nepieciešams veidot "masveidīgas kampaņas", lai uzlabotu jaunu vecāku zināšanas, vienlaikus arī nepieciešams izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas nodrošinātu ģimenes ārstu informēšanu gadījumos, ja viņa pacients zīdainis ievietots slimnīcā vai pie viņa tika izsaukti ātrās palīdzības mediķi.
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms ir bērna neparedzama nāve pirmā dzīves gada laikā, deputātiem skaidroja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate. Turklāt, izmeklējot šo gadījumu netiek konstatēta slimība vai patoloģija, kas tieši varētu izraisīt nāvi. Šo sindromu neizraisa viens cēlonis, bet gan vairāki iemesli. Teorētiski tiek uzskatīts, ka, iespējams, šī sindroma riskam ir pakļauti bērni, kuri saskaras ar šādām problēmām - gulēšanu uz vēdera un liela daudzuma ogļskābās gāzes ieelpošanu, cigarešu dūmus ieelpošanu, elpošanas infekcijas iegūšanu vai pārkaršanu.
Mozgis akcentēja, ka tieši pēkšņās nāves sindroms ir viena no galvenajām problēmām bērna un mātes veselības jomā. Viņš arī sacīja, ka nedaudz slims mazulis, kas nolikts uz vēdera, nav tik spēcīgs, lai aizpūstu projām ogļskābo gāzi, tāpēc nomirst.
Tāpat Šmate deputātus informēja, ka Latvijā ir augsta zīdaiņu mirstība vecumā līdz sešām dienām, augstāki mirstības rādītāji Eiropas Savienībā ir vēl tikai Bulgārijā un Rumānijā. Kopumā zīdaiņu mirstība Latvijā samazinās, tāpat samazināt arī mātes mirstība - ja 2010.gadā reģistrēti pieci šādi nāves gadījumi, tad pērn - viens gadījums.
Deputāts Romualds Ražuks (ZPR) uzskata, ka šāda situācija ir "nacionālais kauns". Turklāt par vienam un tam pašām problēmām demogrāfijas jomā tiek runāts jau ilgu laiku, tāpēc šajā jomā "jāizsludina ārkārtas stāvoklis un reizi pa visām reizēm jāatrisina šis jautājums".
Apakškomisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli veselības ministrei Ingrīdai Circenei, kurā iekļaus arī piedāvājumus izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu un informācijas kampaņu jauniem vecākiem.
Savukārt Šmate pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka VM līdz šā gada beigām mēģinās atrast līdzekļus plašākai kampaņai jaunu vecāku informēšanai. Šmate arī pastāstīja, ka Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2012.-2014.gadam viens no virzieniem ir starpnozaru sadarbība, kas ietver pasākumus vardarbības, smēķēšanas, alkoholisma ģimenē novēršanu, tāpat paredzēta ģimenes ārstu un jaunu vecāku informēšana, kā arī mazulim draudzīgās slimnīcas iniciatīva.
Tomēr kā ilgtermiņa risinājumi jauniešu informēšanai un apmācībai būtu obligāta veselības mācība vidusskolās, uzskata Šmate. Pēc viņas teiktā, veselības ministre par šo jautājumu diskutē ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, tomēr patlaban skolās programmas ir ļoti noslogotas, līdz ar to veselības mācība pagaidām netiek plānota kā obligāts priekšmets.
Kā ziņots, VM nepieciešams papildu finansējums 6,9 miljonu latu apmērā, teikts plāna kopsavilkumā, lai tiktu pilnībā realizēts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.gadam. VM norāda, ka 2012.gadā ir nepieciešams finansējums 1,1 miljona latu apmērā, 2013.gadā ir vajadzīgi 2,5 miljoni latu, bet 2014.gadā - 3,2 miljoni latu.
Rīga, 20.marts, LETA.
Foto: Stock.XCHNG
