DARBNESPĒJA
daļējs vai pilnīgs profesionālo darbaspēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma u.c. iemeslu dēļ. Pēc darbaspēju zaudējuma ilguma izšķir pārejošu (īslaicīgu) un pastāvīgu (ilgstošu) darbnespēju jeb invaliditāti. Pārejoša darbnespēja var būt pilnīga (sakarā ar slimību, traumu, karantīnu, grūtniecību un pēcdzemdību periodu u.c), kad slimnieks nav spējīgs izpildīt nekādu darbu (karantīnas un pēcdzemdību periodā ir citi apsvērumi), un daļēja (sakarā ar tuberkolozi, arodslimību), kad slimnieks uz laiku nav spējīgs strādāt savā specialitātē, bet, nekaitēdams savai veselībai, var veikt citu - vieglāku darbu.
Pārejošu darbnespēju apliecina darba nespējas lapa vai izziņa (neapmaksājama), kas attaisno neierašanos darbā. Ja darbnespēja sakarā ar vienu un to pašu slimību turpinās 4 mēnešus bez pārtraukuma vai 5 mēnešus ar pārtraukumiem pēdējos 12 mēnešos, slimnieku nosūta uz darba ekspertīzes ārstu komisiju (DEĀK). Tuberkolozes gadījumā nepārtrauktu slimības atvaļinājumu var piešķirt līdz 10 mēnešiem, bet, ja slimnieks ar tuberkolozi saslimst atkārtoti, - līdz 12 mēnešiem. Dažu slimību gadījumā (tuberkoloze, profesionālās slimības) slimnieks var tikt pārcelts citā darbā un viņam tiek izdota darba nespējas lapa (uz laiku, ne mazāku par 2 mēnešiem), kas dod tiesības saņemt pabalstu, kurš sedz starpību starp iepriekšējo un faktisko darba algu.
