BURSĪTS
gļotsomiņas iekaisums. Visbiežāk rodas gļotsomiņās, kas atrodas locītavu tuvumā. Bursītu var izraisīt trauma (it īpaši atkārtota), kā arī infekcija, ja tā iekļuvusi gļotsomiņā sakarā ar ievainojumu vai vispārēju saslimšanu (piem., ar tuberkolozi, furunkulozi). Bursīts novērojams tādu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar spiedienu vai traumatizāciju locītavu apvidū (piem., ceļa locītava - ogļračiem, mežstrādniekiem, elkoņa locītava - gravieriem). Bursīts rodas galvenokārt elkoņa vai ceļa locītavas apvidū, retāk virs ahileja cīpslas, virs augšstilba kaula lielā grozītāja.
Bursīts var būt gan akūts, gan hronisks; hronisku bursītu parasti rada locītavas apvidus atkārtota traumatizācija. Bursīta gadījumā gļotsomiņā uzkrājas šķidrums; veidojas mazsāpīgs pietūkums. Retos gadījumos āda virs gļotsomiņas ir iekaisusi, apsārtusi. Locītavas kustības nedaudz ierobežotas.
Ārstēšana. Akūta bursīta gadījumā locītavai nodrošina miera stāvokli, lieto spiedošu pārsēju, kompreses. Ja šķidrums ilgstoši (vairākas nedēļas) neuzsūcas, to atsūc. Ja šķidrums gļotsomiņā sastrutojis, ārstē ķirurģiski. Hronisku bursītu ārstē ar ultraīsviļņu terapiju, parafīna kompresēm; ja šķidrums neuzsūcas vairākus mēnešus, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Profilakse. Jāsargā locītavas no traumām. Profesijās, kur iespējama locītavu traumēšana (piem., mežstrādniekiem, parketa klājējiem), kā arī dažos sporta veidos (piem., hokejā) jālieto ceļu locītavu aizsargi.
