BRUCELOZE
vispārēja alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekciju slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas (Brucella). Brucelozei raksturīgi dažādi iekšējo orgānu, nervu sistēmas un locītavu bojājumi, kā arī ilgstoša gaita. Infekcijas avots ir slimi dzīvnieki (aitas, kazas, cūkas, govis, retāk zirgi, suņi, grauzēji), kas izdala brucellas ar pienu, urīnu un izkārnījumiem, kā arī aborta gadījumā ar augli un augļa ūdeni. Cilvēki inficējas, kopjot slimos dzīvniekus, pārstrādājot to gaļu, ādas, vilnu; lietojot uzturā inficētus produktus; arī putekļinfekcijas ceļā. Biežāk slimo cilvēki, kuru profesija saistīta ar lopkopību (veterinārie darbinieki, zootehniķi, gani, slaucējas) vai ar lopkopības produktu pārstrādi (gaļas kombinātu, pienotavu, vilnas apstrādes uzņēmumu darbinieki).
Latvijā cilvēku saslimšanas gadījumi novērojami reti. Brucellas ārpus cilvēka un dzīvnieka organisma ir ļoti izturīgas. Tās labi panes zemas t° iedarbību (saldētā gaļā saglabājas līdz 5 mēnešiem un ilgāk), augsnē saglabā dzīvotspēju līdz 5 mēnešiem, ūdenī - līdz 2 mēnešiem, pienā - līdz 45 dienām, brinzā - līdz 60 dienām, vilnā - līdz 100 dienām, rūgušpienā, sviestā, krējumā, svaigos sieros - visā šo produktu lietošanas periodā. Tai pašā laikā brucellas ir neizturīgas pret sildīšanu: +60° temperatūrā tās iet bojā 30 minūtēs, vārot - dažās sekundēs. Tieši saules stari nonāvē brucellas 5-60 minūtēs. Brucellas ir neizturīgas pret parasto dezinfekcijas līdzekļu (lizola, hloramīna, hlorkaļķa u.tml.) iedarbību.
Brucellas iekļūst organismā caur bojātu ādu un gļotādu. Pa limfvadiem tās nonāk tuvākajos limfmezglos, kur rada t.s. primāros infekcijas perēkļus, no kuriem infekcija iekļūst asins plūsmā un izplatās pa visu organismu. Nākamajā fāzē veidojas specifiski brucelozes iekaisuma perēkļi dažādos iekšējos orgānos un audos, kur brucellas arī var savairoties un atkārtoti izdalīties asinīs. Tāpēc šie brucelozes iekaisuma perēkļi kopā ar alerģiskām un reaktīvām pārmaiņām organismā ir slimības gaitas paasinājumu un recidīvu cēlonis.
Slimības beigu stadijā brucelozes iekaisuma perēkļi var uzsūkties vai sarētoties. Atkarībā no tā, kurš no šiem procesiem pārsvarā, saslimušais izveseļojas pilnīgi vai arī viņam paliek dažādas slimības sekas, kuru dēļ pārslimojušais pilnīgi vai daļēji zaudē darbaspēju. Inkubācijas periods parasti ir 1-3 nedēļas. Slimība sākas ar nespēku, nogurumu, miega traucējumiem, samazinātām darbaspējām, pasliktinātu ēstgribu; var rasties sāpes krustos, atsevišķos muskuļos vai locītavās, reizēm vakaros ir nelieli drebuļi. Pakāpeniski paaugstinās t° (līdz 39-40°), pastiprinās sāpes locītavās un muskuļos, rodas galvassāpes, stipra svīšana. Brucelozei raksturīga viļņveida t° maiņa, katrs t° vilnis ilgst 2-3 nedēļas. Starp atsevišķiem viļņiem uz dažām dienām vai nedēļas iestājas bezdrudža periods. Dažkārt sākumā slimnieka pašsajūta ir apmierinoša, tomēr vērojama ilgstoši paaugstināta t°, kurai pēc laika pievienojas brucelozei raksturīgie simptomi - locītavu bojājumi ar pārejošām sāpēm akūtās brucelozes gadījumā vai ar ilgstošām pārmaiņām lielajās locītavās (gūžas, ceļa locītavā) hroniskas brucelozes gadījumā (skatīt poliartrīts).
Nervu sistēmas traucējumi izpaužas atsevišķu nervu iekaisumā (neirīts, pleksīts). Dažreiz rodas īpatnējs iekaisums plaušās, kā arī pārmaiņas aknās, liesā, dzimumorgānos. Ārstēšana kompleksa atkarībā no slimības formas un stadijas, kā arī no klīniskās gaitas īpatnībām (galvenokārt antibiotikas, vakcīnu terapija). Slimniekus akūtajā stadijā ārstē tikai slimnīcā. Hroniskās brucelozes slimnieki atrodas ilgstošā uzskaitē poliklīnikā. Bruceloze akūtā forma izārstējama 3 mēnešos, hroniska forma 1-2 gados vai vēl ilgākā laikā.
Profilakse. Veselības aizsardzības iestādes kopā ar veterinārajām organizācijām veic stingri reglamentētus pasākumus slimo dzīvnieku agrīnai atklāšanai, izolēšanai un ārstēšanai. Slimu dzīvnieku produktus (gaļu, pienu, piena produktus, tāpat arī ādu un vilnu) speciāli termiski apstrādā. Lopkautuvju, piena kombinātu darbs pakļauts rūpīgai sanitārai uzraudzībai. Apdraudēto cilvēku kontingentu regulāri pārbauda medicīniskās apskatēs, izdara specifisko potēšanu. Darbā lopkautuvēs, piena fermās, gaļas kombinātos cilvēkiem jāievēro personiskā higiēna. Strādājot nelabvēlīgos apstākļos (kopjot slimus dzīvniekus vai pārstrādājot to produktus), jāizmanto aizsargtērpi, dezinficējoši šķīdumi u.tml.; uzturā jālieto tikai vārīts piens un termiski apstrādāta gaļa.
