Blaugznas jeb skalpa ādas zvīņošanās ir ļoti bieži sastopama problēma, un kādā dzīves brīdī tā var skart pat katru otro iedzīvotāju. Blaugznu veidošanās parasti sākas pubertātes vecumā un biežāk skar vīriešus, tomēr tās nereti ir sastopamas arī zīdaiņiem kā piena krevele un cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Blaugznu attīstību ietekmē arī sezonalitāte, un vairāk cilvēku sūdzas par skalpa zvīņošanos tieši aukstajā un mitrajā laikā, tas ir, rudenī, ziemā un pavasarī. Kāpēc blaugznas veidojas un kā no tām atbrīvoties, stāsta dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Dr. Alise Balcere un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Normāls ādas nomaiņas process

Ādas lobīšanās ir normāls, bet parasti teju nemanāms ādas nomaiņas process. Vidēji dienā cilvēkam no ādas nolobās pat 50 grami šūnu, bet parasti šos sīkos ādas gabaliņus nepamanām. Šūnu nomaiņas ātrumam pieaugot un šūnām salīpot kopā, tās kļūst redzamas, un tās dēvējam par blaugznām. Blaugznas jeb ādas zvīņošanās var būt kā vienīgais simptoms, tomēr vairāk nekā puse pacientu papildus atzīmē sūdzības par niezi, un lielai daļai tāpat ir redzams arī ādas apsārtums. Izplatības ziņā blaugznas var būt visā skalpa ādā (smagākos gadījumos) vai tikai atsevišķās tā zonās. Papildus pie izteiktāka iekaisuma iespējams novērot arī matu izkrišanu.

„Raugoties no dermatoloģiskā viedokļa, skalpa āda var zvīņoties pie dažādām galvas ādas saslimšanām, piemēram, ekzēmas vai psoriāzes. Tādēļ konkrētu diagnozi ārsts apstiprina, apskatot skalpu un veicot papildu izmeklējumus, kā dermatoskopiju vai retākos gadījumos ādas biopsiju. Diemžēl uzreiz jāmin, ka lielākā daļa ādas saslimšanu, kas izraisa skalpa zvīņošanos, ir ilgstošas jeb hroniski noritošas un zvīņošanās ik pa laikam dos par sevi zināt. Kā izņēmumu var minēt zvīņošanos kā skalpa kairinājuma simptomu no pārāk agresīviem mazgājošiem līdzekļiem vai zvīņošanos, kas tieši saistāma ar kādu jaunu galvas ādas kopšanas produktu, ko ir viegli pārtraukt lietot, tā atrisinot problēmu,” stāsta dermatoloģe Alise Balcere.

Autors: Pexels.com

Kas veicina blaugznu veidošanos?

Dermatoloģe norāda, ka visbiežākā no saslimšanām, kas izraisa blaugznas, ir seborejiskais dermatīts. Tā pamatā ir Malassezia ģints sēnīšu pārmērīga savairošanās, ko ietekmē sēnītēm labvēlīga vide  palielināta tauku dziedzeru aktivitāte, hormonālās pārmaiņas (kas arī ietekmē tauku dziedzeru aktivitāti), iedzimtība, aukstais un mitrais laiks, pazemināta imunitāte, ikdienas pārdzīvojumi un stress, kā arī ādas kopšanas paradumi, pie kuriem var piederēt gan pārāk bieža, gan pārāk reta matu mazgāšana.

Daļu no minētajiem faktoriem ir grūti ietekmēt, kas arī pamato biežo blaugznu recidīvu. Arī pilnīga sēnītes izskaušana nav vēlama, jo tā pieder pie normālās ādas mikrofloras.

Lokāla terapija

Seborejiskā dermatīta ārstēšana dažādām vecuma grupām būtiski neatšķiras. Gadījumos, kad atbilstoša ir lokāla terapija, farmaceite Ivanda Krastiņa stāsta, ka aptiekā, konsultējoties ar farmaceitu, var iegadāties ārstnieciskus bezrecepšu šampūnus, kuri ir paredzēti blaugznu novēršanai, kā arī mazina niezi, apsārtumu, atjauno galvas ādu un regulē taukainību. Tie noder gan blaugznu saasinājuma periodā, gan profilaktiski.

„Novērots, ka daļa cilvēku šampūnus uzskata par neefektīviem, un šajās situācijās būtiski ir izvērtēt gan šampūna sastāvu, proti, vai tas patiesi ir piemērots seborejiskajam dermatītam, gan šampūna lietošanas paradumus. Nereti pacienti, kuri neredz efektu no šampūniem, matus mazgā pārāk reti, piemēram, vienu reizi nedēļā, taču pie izteiktām blaugznām šampūnu vajadzētu lietot trīs reizes nedēļā. Un pēc tam turpināt reizi nedēļā kā uzturošu terapijas metodi,” informē dermatoloģe.

Vēl viens šāda veida šampūnu lietošanas aspekts ir tā noturēšanas ilgums. Ja ir pierasts šampūnu iemasēt skalpa ādā un uzreiz izskalot, tad ārstnieciskajiem šampūniem ar to nebūs pietiekami, jo būtisks ir arī iedarbības laiks. Lielāko daļu pretblaugznu šampūnu ir svarīgi paturēt matos ilgāk, lietošanas ilgums parasti norādīts uz produkta etiķetes.

Ja galvas āda ir sausa un veidojas blaugznas, aptiekā jāizvēlas pretblaugznu šampūni ar galvas ādu mitrinošām un maigi attīrošām sastāvdaļām, piemēram, piroktona olamīnu, polidokanolu, glicerīnu vai bisabololu. Šampūni, kuri satur ketokonazolu, vai DS šampūni būs pareizā izvēle pret sēnītes izraisītām blaugznām. Savukārt seborejiskā dermatīta blaugznām ir ieteicami šampūni taukainai galvas ādai, kuri samazina pārlieku aktīvo tauku dziedzeru darbību un attīra galvas ādu, tādējādi mazinot blaugznu rašanos. To sastāvā būs guanidīna glikolāts, selēna disulfīds, piroktona olamīns, salicilskābe un citronskābe. Psoriāzes izraisītām blaugznām ir jāizvēlas speciālie šampūni, kuriem ir noloboša iedarbība, to sastāva būs salicilskābe, citronskābe vai glikolskābe, kas attīrīs galvas ādu no plēksnēm. Savukārt sastāvā esošais ihtiols (darva), mikronizēts sērs samazinās kairinājumu, niezi un apsārtumu.

„Ir gadījumi, kad, lai attīrītu galvas ādu no blaugznām, ar šampūnu lietošanu ir par maz. Tad jāizvēlas krēmi vai emulsijas ar šīm pašām aktīvajām vielām koncentrētākā formā. Tos uzklāj 10 līdz 15 minūtes pirms matu mazgāšanas. Krēms atbrīvos galvas ādu no blīvām zvīņām. Krēmu vai losjonu lieto vienu vai divas reizes nedēļā. Nereti līdzekļi ar salicilskābi sausina galvas ādu, tad papildus nepieciešams lietot šampūnu ar mitrinošām, nomierinošām īpašībām,” rekomendē farmaceite.

Autors: Pexels.com

Vairāk augļu uzturā

Blaugznas var mazināt arī uztura ieradumu maiņa. To rašanos veicina trekns un salds ēdiens, kas īpaši patīk rauga sēnītei. Labāka izvēle ir dārzeņi un zaļumi, olbaltumvielām un taukskābēm – omega 3, omega 6, omega 9 – bagāts ēdiens.

Farmaceite Ivanda Krastiņa norāda, ka bieži mūsu uzturs ir pārāk vienveidīgs un diezgan lielu daļu ieņem ātri pagatavojamie produkti. Pētījumos ir pierādīts, ka, lietojot uzturā daudz augļu, seborejiskā dermatīta risks ir par ceturtdaļu mazāks, bet Rietumu diēta, kurā lielos daudzumos ir gaļa, kartupeļi un alkohols (ne vīns), par 47 % paaugstina seborejiskā dermatīta risku. Dermatoloģe stāsta, ka pacientiem ar seborejisko dermatītu var būt zemāka cinka, vitamīna D un E koncentrācija asinīs, tādēļ, iespējams, to papildu uzņemšana uzturā var dot labumu. Pozitīvu efektu var dot arī omega 3 taukskābju papildu uzņemšana, jo tās samazina iekaisuma procesus.