BEZNOSACĪJUMA REFLEKSS
iedzimta organisma reakcija, ko kontrolē galvas smadzenes un kas veido pamatu neierobežotam nosacījuma refleksu skaitam. Nosaukumu ieviesis I. Pavlovs, lai uzsvērtu, ka beznosacījuma refleksa izraisīšanai nav vajadzīgi citi nosacījumi kā vienīgi atbilstošs kairinājums, t.s. beznosacījuma kairinājums (barības, sāpju, t° u.c), un pēc iedzimtas programmas izveidots refleksa loks. Ar beznosacījuma refleksu saprot gan iedzimtu izturēšanās aktu, piem., barības uzņemšanu, gan tā atsevišķus komponentus, piem., siekalu sekrēciju, barības sakošanu.
Beznosacījuma reflekss izveidojas pēc iedzimtas programmas cilvēka mūža pirmajos mēnešos vai gados, tiklīdz attiecīgie nervu centri, nervu ceļi un izpildorgāni, it īpaši kustību aparāts, sasnieguši nepieciešamo attīstības pakāpi.
Atbilstoši bioloģiskajai nozīmei izšķir barības, aizsardzības, orientācijas, trauksmes un gatavības, dzimuma u.c. beznosacījuma refleksu. Pieaugušam cilvēkam beznosacījuma refleksam parasti pievienojas neskaitāmi nosacījuma refleksi, kas radušies uz beznosacījuma refleksa pamata un kopā ar tiem veido vienotas, sarežģītas funkcionālās sistēmas. Tāpēc organisma reakcija uz kairinājumu noris vienlaikus kā nosacījuma reflekss un beznosacījuma reflekss. Barības beznosacījuma refleksa veidošanās shēmu skatīt attēlā.
Barības kairinājums ožas un garšas receptoros (1) rada impulsu plūsmu, kas pa jušanas nerviem (2) nonāk attiecīgajos galvas smadzeņu centros (3), kur notiek impulsu nestās informācijas pārstrāde, kura saistīta ar smadzeņu starpneironu (4) aktivēšanos plašā apvidū starp jušanas un kustību centriem; te pēc iedzimtas programmas veidojas organisma atbildes reakcijas un gaidāmā rezultāta modelis (5); atbilstoši modelim kustību centri (6) izraisa organisma reakciju uz kairinājumiem (7), kura noris barības beznosacījuma refleksa veidā, ar tā dažādiem komponentiem (siekalu un kuņģa sulas sekrēciju, barības satveršanu, uzņemšanu utt.); barības beznosacījuma refleksa izraisītās pārmaiņas (8) organismā un apkārtējās vides pārmaiņas (9) savukārt iedarbojas uz dažādiem receptoriem kā beznosacījuma kairinājumi, kuru izraisītie impulsi pa jušanas nerviem, kas darbojas kā atgriezeniskā saite (10), nes smadzenēm informāciju par beznosacījuma refleksa norisi; šī informācija (11) tiek salīdzināta ar sākotnējo modeli (5); ja beznosacījuma refleksa faktiskais rezultāts saskan ar gaidītā rezultāta modeli, beznosacījuma reflekss tiek realizēts un izbeigts, ja nesaskan, - beznosacījuma reflekss tiek pārmainīts un ieslēgti papildu beznosacījuma refleksi, kas nodrošina vajadzīgā rezultāta sasniegšanu.
