Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centrs izstrādājis interaktīvu rīku, kas apkopo klīniskos algoritmus un pacientu ceļus gan uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS), gan drudža vadībai bērniem, nodrošinot, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā balstās uz vienotiem, mūsdienīgiem un zinātniski pamatotiem principiem. 

Klīniskie algoritmi un ceļi ir apjomīgi dokumenti uz vairākiem desmitiem lappušu. Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra uzdevums ir ne tikai tos atjaunot, bet arī radīt praktiski lietojamus, mūsdienīgus instrumentus to ieviešanai ikdienas darbā. Interaktīvā rīka mērķis ir sniegt viegli pieejamu, ērti lietojamu un uzticamu atbalstu lēmumu pieņemšanā gan Bērnu slimnīcas speciālistiem un mediķiem visā Latvijā, gan vecākiem un aprūpētājiem.  

Šobrīd izstrādāti un ikvienam brīvi pieejami divi interaktīvi rīki: UDHS un drudža vadība bērniem, kas vienlīdz noderīgi būs kā speciālistiem, tā vecākiem. Šie digitalizētie, interaktīvie algoritmi soli pa solim palīdz noteikt precīzāko rīcību UDHS skrīningā, diagnosticēšanā, ārstēšanā un drudža vadībā bērniem, kā arī sniedz skaidru rīcības plānu. 

"Mūsdienu medicīna attīstās strauji un informācijas apjoms ir milzīgs. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai prioritārā informācija, kas palīdz pieņemt lēmumu par ārstēšanas procesu, būtu ērtā un viegli uztveramā veidā pieejama tur, kur tas ir nepieciešamas visvairāk – ārsta kabinetā. Šis algoritmu rīks ir solis uz priekšu pacientu drošības un  ārstniecības jomā," uzsver Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītāja Rimma Beļikova. 

Drudzis ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērns nonāk pie ģimenes ārsta vai neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļā. Drudža vadības bērniem interaktīvais rīks izstrādāts Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas ārstes un profesores Janas Pavāres vadībā. “Tas ir palīgs gan ģimenes ārstiem, pediatriem un citiem speciālistiem, gan vecākiem, lai operatīvi sniegtu palīdzību ar drudzi slimam bērnam, t.sk. ambulatorai attālinātai izvērtēšanai. Tas dod iespēju speciālistam ātrāk pieņemt lēmumu par turpmāko ārstēšanu un izmeklējumu apjomu. Rīks piedāvā arī skaidrus rīcības ceļus, kad bērnam ir drudzis jeb paaugstināta ķermeņa temperatūra, lai vecāki saprastu, kad bērnam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība un kad ārstēšanos var turpināt mājās. Tas ietver arī tādus praktiskus ieteikumus vecākiem, kā pareizi rūpēties par bērnu un nodrošināt dzirdināšanu drudža laikā,” atklāj profesore Jana Pavāre. 

UDHS pieder pie visbiežāk sastopamajiem psihisko traucējumu veidiem bērnībā ar izplatību skolas vecuma bērniem no 2 līdz 7%, kura atsevišķas izpausmes nozīmīgai pacientu daļai saglabājas arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. “Veidojot šos UHDS un drudža vadības algoritmus, tos  padarījām ne vien ērti lietojamus, bet arī atjaunojām, lai visā valstī būtu vienoti standarti. Tas nodrošina, ka pacients saņem vienlīdz kvalitatīvu aprūpi neatkarīgi no ārstniecības iestādes, reģiona vai speciālista, kurš viņu pieņem,” uzsver Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra Bērnu psihiskās veselības virziena vadītājs.  

UDHS un drudža vadības bērniem algoritmi, kuru tehnisko izstrādi nodrošināja SIA "Helmes Latvia", pieejami Bērnu slimnīcas mājaslapā: https://algoritmi.bkus.lv/