BERIBERI
slimība, ko izraisa ilgstošs B1 vitamīna trūkums organismā. Šī slimība sastopama galvenokārt subtropu un tropu zemēs, pārsvarā Dienvidaustrumāzijā, kur trūcīgie iedzīvotāji lieto uzturā gandrīz tikai pulētos rīsus, Filipīnās pēc 2. pasaules kara beriberi pazīmes tika konstatētas 13% iedzīvotāju. Slimību veicina hronisks alkoholisms, smagas infekciju slimības vai gremošanas traucējumi.
B1 vitamīna trūkums organismā izraisa ogļhidrātu maiņas traucējumus, no kā visvairāk cieš nervu sistēma un muskuļaudi, arī sirds muskulatūra. Tipiskiem beriberi gadījumiem raksturīgs novājējums vai tūska. Sirds paplašinās, un tās darbība kļūst nepietiekama. Bieži slimības ainā dominē perifērisko nervu iekaisuma pazīmes - jušanas traucējumi, locekļu paralīze vai parēze, muskuļu atrofija. Nereti ir arī gremošanas traucējumi - vēdera uzpūšanās, vemšana, aizcietējums.
B1 hipovitaminozei raksturīgs nogurums, galvassāpes, miega traucējumi, sirdsdarbības paātrināšanās, aizdusa jau nelielas piepūles gadījumā, jušanas traucējumi locekļu perifēriskajās daļās. Zīdaiņiem B1 hipovitaminoze var rasties, ja mātes pienā trūkst B1 vitamīns.
Ārstē ar pilnvērtīgu, olbaltumvielām bagātu uzturu. Injekcijās ievada 20-50 mg B1 vitamina diennaktī, vēlāk devu samazina. Ievada arī palielinātas citu В grupas vitamīnu devas. Profilaksei ieteicams vispusīgs, olbaltumvielām bagāts uzturs. B1 vitamīna diennakts norma veselam cilvēkam ir 2 mg. Parasti to pietiekamā daudzumā saņem ar uzturu. Daudz B1 vitamīnu satur rupja maluma miltu produkti, gaļa, daži dārzeņi (kāposti, spināti, burkāni, bietes).
