BADS
organisma stāvoklis, ko rada nepietiekama apgāde ar uzturu, pastiprināta uzturlīdzekļu un enerģijas avotu noārdīšanās vai traucēta barības vielu uzsūkšanās un izmantošanās. Subjektīvi badu izjūt kā nepatīkamu vispārēju sajūtu un velkošu sajūtu kuņģī. Rodas pastiprināta tieksme pēc barības. Izšķir vairākus bada veidus: absolūts bads (nav ne pārtikas, ne ūdens), pilnīgs bads (trūkst pārtikas, bet ūdens pietiek), nepilnīgs bads (cilvēks saņem nepietiekamu uztura devu) un daļējs bads (uztura devā trūkst kādas uzturvielas).
Bada laikā dzīvību uztur enerģija, ko organisms iegūst, izmantojot vielas, kurās uzkrātas enerģijas rezerves. Vispirms organisms patērē tauku un glikogēna rezerves, tad muskuļu un iekšējo orgānu olbaltumvielas, bet Д pēdējā periodā noārdās sirds muskulatūras un CNS audi. Dzīves ilgums Л laikā atkarīgs no ķermeņa masas resp. enerģijas krājumiem organismā, vecuma (bērni neizturīgāki, pusmūža cilvēki izturīgāki), dzimuma (sievietes izturīgākas), organisma individuālajām īpatnībām un enerģijas patēriņa (guļu stāvoklī dzīves ilgums palielinās). Enerģijas patēriņš bada laikā samazinās tikai par 10-20%, tāpēc jebkura slodze paātrina organisma bojāeju. Nāve iestājas, ja noārdīti 40-45% organisma olbaltumvielu. Šajā laikā vēl visas rezerves nav izsīkušas, bet rodas reflektoriski un humorāli vielmaiņas un orgānu funkciju traucējumi.
Nepietiekamais olbaltumvielu daudzums nedod iespēju atjaunot hormonus un fermentu sistēmas. Sakarā ar acidozi, vitamīnu trūkumu u.c. samazinās fermentu sistēmu aktivitāte. Zemā olbaltumvielas koncentrācija asinīs izraisa ūdens un minerālvielu maiņas traucējumus un var radīt bada tūskas. Dažu iekšējās sekrēcijas dziedzeru (vairogdziedzera, hipofīzes) un galvas smadzeņu slimības pastiprina vielmaiņu, tāpēc uzņemtais uzturs nesedz organisma enerģijas patēriņu un cilvēks stipri novājē. Ja vienlaikus zūd arī ēstgriba un slimību neārstē, var iestāties pat nāve. Bads organismā var rasties zarnu slimību gadījumā, kad uzņemtā barība netiek izmantota uzsūkšanās traucējumu dēļ, kā arī tad, ja barības vada vai kuņģa slimības dēļ barība tiek atvemta vai to nevar uzņemt un iespējama tikai parenterale (ārpus gremošanas trakta) barošana. Medicīnā izmanto t.s. ārstniecisko badošanos aptaukošanās u.c. slimību ārstēšanai. Taču tā ne vienmēr dod gaidīto efektu un izdarāma tikai slimnīcas apstākļos pieredzējušu speciālistu uzraudzībā.
